Sabiedrības integrācijas fonda padomes locekļiem
Kultūras ministrijai, īpaši Saliedētas sabiedrības politikas departamenta Saliedētas
sabiedrības politikas un pilsoniskās sabiedrības nodaļai Latvijas valsts budžeta finansētās programmas
“Mazākumtautību un sabiedrības saliedētības programma” 2025. gada
atlases komisijas locekļiem
Kolektīvā vēstule “Par Mazākumtautību un sabiedrības saliedētības programmas reformu”
Mēs, Latvijas NVO sektora pārstāvji – Latvijas mazākumtautību biedrības – vēršam jūsu uzmanību uz daudzus gadus pastāvošu problēmu Latvijas valsts budžeta finansētās programmas “Mazākumtautību un sabiedrības saliedētības programma” apguvē, kā arī uz formālismu un izpratnes trūkumu attiecībā uz Latvijas mazākumtautību vajadzību izpratni un tam sekojošu atbalstu.
NORMATĪVIE AKTI UN TERMINOLOĢIJA
Latvijas Republikas Satversmes preambula noteic: „Latvija kā demokrātiska, tiesiska, sociāli atbildīga un nacionāla valsts balstās uz cilvēka cieņu un brīvību, atzīst un aizsargā cilvēka pamattiesības un ciena mazākumtautības”. Satversmes 114. pants noteic, ka “personām, kuras pieder pie mazākumtautībām, ir tiesības saglabāt un attīstīt savu valodu, etnisko un kultūras savdabību”.
Latvijas mazākumtautību definīcija Satversmē un likumos nav atrodama, tomēr tāda ir sniegta, Latvijai ratificējot Vispārējo konvenciju par nacionālo minoritāšu aizsardzību. Latvijas Republika noteikusi, ka termins “nacionālās minoritātes” Konvencijas izpratnē nozīmē Latvijas pilsoņus, kuri kultūras, reliģijas vai valodas ziņā atšķiras no latviešiem, paaudzēm ilgi tradicionāli dzīvojuši Latvijā un uzskata sevi par piederīgiem Latvijas valstij un sabiedrībai, vēlas saglabāt un attīstīt savu kultūru, reliģiju vai valodu. Personas, kas nav Latvijas vai citas valsts pilsoņi, bet pastāvīgi un legāli dzīvo Latvijas Republikā, nepieder nacionālajai minoritātei Konvencijas izpratnē atbilstoši attiecīgajā Latvijas Republikas deklarācijā sniegtajai nacionālās minoritātes definīcijai, bet kas sevi identificē ar šai definīcijai atbilstošu nacionālo minoritāti, var izmantot Konvencijā paredzētās tiesības, ja vien likums nenosaka izņēmumus.” Nacionālā minoritāte ir sinonīms terminam “mazākumtautības”.
MAZĀKUMTAUTĪBU KULTŪRAS BIEDRĪBU IESAISTE LATVIJAS KULTŪRTELPĀ UN DEMOKRĀTIJAS PROCESOS
Latvijas mazākumtautību biedrības Latvijas Atmodas gados bija vienas no pirmajām nevalstiskajām organizācijām, iestājoties par neatkarības atjaunošanu, Latvijā dzīvojošo dažādu tautību cilvēku uzrunāšanai, iesaistei, demokrātijas vērtību stiprināšanai. I.Kozakēvičas Latvijas nacionālo kultūras biedrību asociācija apvienoja daudzu mazākumtautību biedrības, kuras vēl joprojām pastāv, stiprina Latvijas sabiedrības identitāti caur paaudzēm. Mūsdienās saskaņā ar 2022.gada Pētījumu par Latvijas mazākumtautību nevalstiskajām organizācijām Latvijā aktīvo mazākumtautību organizāciju skaits ir aptuveni 100-120 – tās ir organizācijas, kuras iesniedz gada pārskatus, un kas uzrāda finanšu vai darbību aktivitāti.1 Tam kopumā piekrītam arī mēs, jo mazākumtautību jomas eksperti, dalībnieki, aktīvisti un zinātāji – mēs gadu desmitos viens otra organizācijas, to kapacitāti, virzienus un pārstāvjus pārzinām.
Mēs kā mazākumtautību biedrību pārstāvji pildām Latvijai nepieciešamu funkciju – pārstāvēt, apvienot, saliedēt, stiprināt un jēgpilni iesaistīt Latvijas sabiedriskajos un kultūras procesos Latvijā dzīvojošās mazākumtautības.
Mazākumtautību biedrības ir tās, kuras tiek uzrunātas gan valsts līmeņa pētījumiem par mazākumtautību jautājumiem, gan piedalās Kultūras ministrijas, Latvijas pašvaldību konsultatīvajās padomēs (mazākumtautību/ sabiedrības saliedētības u.tml. jautājumos). Mazākumtautību biedrību ansambļi kā līdzvērtīgi amatierkolektīvi katrā Latvijas pašvaldībā patstāvīgi, nepārtraukti darbojas, pārstāvot kultūru dažādību valsts un pašvaldības mēroga kultūras pasākumos (Dziesmu un deju svētki, Mazākumtautību festivāls (Liepājā, 2024), Mazākumtautību forums u.c.).2
FINANŠU SITUĀCIJA UN ATBALSTS
Mūsu – Latvijas mazākumtautību biedrību – darbība lielā mērā balstās uz pašu dalībnieku brīvprātīgo darbu, pašfinansējumu, kā arī pateicoties atalgojumam mazākumtautību kolektīvu vadītājiem. Ne visu valstu (kuru mazākumtautību pārstāv Latvijā konkrētā biedrība) vēstniecības vai ārvalstu fondi uztur kādu finanšu atbalsta pozīciju, tas ir reti.
Jau 2022. gadā pētījumā finansējuma avotu izmaiņu tendences liecināja, ka finansiālā kapacitāte mazākumtautību organizāciju sektorā ar katru gadu sarūk. Atsevišķas organizācijas finansiāli spēj sekmīgāk darboties, tomēr absolūtais vairākums mazākumtautību organizāciju finansiāli ir ar izteikti vāju kapacitāti. 2022. gada pētījumā šī bēdīgā finanšu situācija jau tika konstatēta.3 Nozīmīgs ir valsts atbalsts I.Kozakēvičas
1 Pētījums par Latvijas mazākumtautību nevalstiskajām organizācijām, 2022.LKA, 3.lpp. Pieejams: chrome- extension://efaidnbmnnnibpcajpcglclefindmkaj/https://www.km.gov.lv/lv/media/32253/download?attachment
2 Latvijas Nacionālais kultūras centrs (LNKC) kopš 2012.gada nodrošina metodisko atbalstu mazākumtautību mākslinieciskajiem kolektīviem (vokālie, folkloras un instrumentālie ansambļi, kori, deju kolektīvi, orķestri, teātri u.c.) gatavojoties kārtējiem Vispārējiem latviešu Dziesmu un deju svētkiem, organizējot seminārus, profesionālās pilnveides kursus, radošās nometnes, starptautiskus pieredzes apmaiņas braucienus, ar mērķi sniegt atbalstu mazākumtautību kultūru pārstāvjiem Latvijā, kuri kopj un popularizē savas tautas kultūras tradīcijas, tā prezentējot mazākumtautību kultūras daudzveidību un pienesumu Latvijas kultūrtelpai.
Latvijas nacionālo kultūras biedrību asociācijas ēkas uzturēšanai un pastāvēšanai. Kā veiksmīgu mēs uzskatām Kultūras ministrijas programmu, kurā caur deleģējuma līgumiem vairāki reģionālie NVO centri (piemēram, LPA, Kurzemes NVO centrs u.c.) ir snieguši finanšu ziņā nelielu, bet mazākumtautību biedrībām visos reģionos izšķiroši nozīmīgu, caurspīdīgi sadalītu, samērīgu un tieši uz izmaksām orientētu atbalstu gan mazākumtautību biedrību tehniskajam/organizatoriskajam darba nodrošinājumam, gan tematisko pasākumu organizēšanai (pasākumu un izdevumu pieteikšana, arī atskaitīšanās notikusi ļoti ērti, saprotami, bez liekas birokrātijas). Būtiski, ka šādā ilgtermiņa sadarbības formā reģionālie NVO centri ir faktiski apzinājuši aktīvās, mazākumtautību jomā nepārtraukti strādājošās biedrības.
Latvijas valsts budžeta finansētā programma “Mazākumtautību un sabiedrības saliedētības programma” ir faktiski vienīgā valsts finansējuma programma, kas veltīta mazākumtautību jomai, un uz kuru kā nozīmīgu sasniegumu gan starptautiski, gan valsts līmenī (piemēram, sniedzot atskaiti Saeimas komisijai) tiek norādīts.
Programmas konkursa nolikumā ir noteikts tās mērķis “veicināt Latvijas mazākumtautību pilnvērtīgu iesaisti saliedētas un iekļaujošas sabiedrības veidošanā, mazināt aizspriedumus un paplašināt latviešu valodas lietojuma vidi kā kopēju komunikācijas un integrācijas pamatu”.
Mēs, mazākumtautību biedrības, nepiekrītam, ka programma, kas formāli tiek veltīta mazākumtautībām, tiek apgūta pārsvarā gadījumu neatbilstoši dziļākai šīs programmas ilgtermiņa jēgai.4 Ja ir jautājums, kāpēc uz programmas finansējumu nepiesakās vairāk mazākumtautību biedrību, tad atbildām, ka pa gadiem, kad tika transformēta mazākumtautību un latviešu jauniešu programma uz šo jauno formātu, ir neatgriezeniski zudusi ticība šī konkursa attiecināmībai uz Latvijas mazākumtautību problemātiku pēc būtības. Programma tās tagadējā izpildījumā ir bezjēdzīga, tā nav vajadzīga, jo nesasniedz mazākumtautību biedrības, nesasniedz patieso mērķauditoriju, tajā īstenotie projekti liela daļa ir formāli, īstermiņa, un tos neīsteno cilvēki, kas saprot mazākumtautību integrācijas problēmjautājumus.
3 Kopējie mazākumtautību sektora finanšu rādītāji ir ļoti nelieli. 2021. gadā kopējais sektora ieņēmumu apjoms bijis tikai 1,85 milj. EUR. Jāuzsver arī, ka tikai 3 organizācijām gada apgrozījums sasniedz vismaz 100 tūkst. EUR (Biedrība “Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padome”, Latvijas Poļu Savienība, “ŠAMIR”). Astoņām organizācijām gada ieņēmumu apjoms ir intervālā starp 50 un 100 tūkst. EUR (Līvu (lībiešu) savienība “LĪVOD ĪT”, “Romu Kultūras Centrs”, “Latvijas Krievu kopienas Daugavpils nodaļa”, “SHVUT AMI BALTIJA, RIGA BEIS MIDRASH ZICHRON YITSHAK MITIN”, I.Kozakevičas Latvijas Nacionālo Kultūras Biedrību asociācija, “Latvijas ebreju kopienas restitūcijas fonds”, “Latvijas Igauņu Biedrība”, Latvijas Vācu savienība). Savukārt 109 organizācijām apgrozījums ir mazāks, tai skaitā 87 organizācijām apgrozījums ir mazāks nekā 10 tūkst. EUR gadā. Šie rādītāji ļauj apgalvot, ka mazākumtautību organizāciju sektora finanšu aktivitāte ir minimāla – gan attiecībā uz to organizāciju skaitu, kurām vispār ir ieņēmumi, gan attiecībā uz šo ieņēmumu apjomu. Līdz ar to sektora finansiālā kapacitāte ir ļoti ierobežota. (28.lpp).
4 Aktualitāti nav zaudējis Rīgas vācu kultūras biedrības priekšsēdētājas D.Šulmanes 2024.gadā novērojums par “profesionāļu biedrībām”, kas mazākumtautību programmu apgūst kā vienreizēju finanšu apguves līdzekli, jo “māk rakstīt projektus”. Skatīt: h ttps://lnkba.lv/2024/03/rigas-vacu-kulturas-biedribas-parstave-
dace-sulmane-un-sif-amatpersonas/
2022.gada pētījumā mazākumtautību biedrību aptaujā “lūgtas novērtēt, kāds atbalsts varētu palīdzēt organizācijas darbībā un attīstībā, visbiežāk tiek norādīts uz: regulāra finansējuma pieejamība (59%), atbalsts projektu rakstīšanā, sagatavošanā (56%), plašāka informācija par projektu konkursiem (51%), mazāka birokrātija projektu konkursos (51%)”.5 2025.gadā šīs vajadzības ir vēl jo izteiktākas.
Izsakām aicinājumu pārtraukt Latvijas valsts budžeta finansētās programmas “Mazākumtautību un sabiedrības saliedētības programma” darbību un atzīt par neveiksmīgu, tajā paredzētos valsts budžeta līdzekļus (ap 81 000 Eur) novirzot Latvijas mazākumtautību biedrību kapacitātes/biedrību pasākumu, kas orientēti uz Latvijas vērtību stiprināšanu un mazākumtautību integrāciju, atbalstam visos Latvijas reģionos.
Uzskatām, ka programmas “Mazākumtautību un sabiedrības saliedētības programma” projektu atlases komisija, kurā darbojas ministriju pārstāvji, kuri patiesībā nepārzina mazākumtautību jomu (terminoloģija, mērķauditorijas tvērums, biedrību nepārtrauktas darbības mazākumtautību jomā kritēriji), nodarījusi kaitējumu visai mazākumtautību biedrību kopienai, jo nav atlasīti, finansējumu nav saņēmuši jēgpilni mazākumtautību biedrību izstrādāti projekti.
Uzsveram, ka mazākumtautību projektu īstenošanai visbiežāk nav nepieciešami desmitiem tūkstošu EUR līdzekļu. Mūsu pārstāvjiem, kuriem lielai daļai latviešu valoda nav dzimtā valoda, visatbilstošākais ir vienkāršots “vieglās valodas” projektu pieteikumu formāts. Aicinām valsts pārstāvjus mūs beidzot sadzirdēt.
Izsakām šādus priekšlikumus:
- pārtraukt Latvijas valsts budžeta finansētās programmas “Mazākumtautību un sabiedrības saliedētības programma” darbību;
- Mazākumtautību un sabiedrības saliedētības programmā paredzētos līdzekļus novirzīt tieši mazākumtautību biedrībām, kuras nepārtraukti (ar pierādāmiem faktiem un aktivitātēm) vismaz 3 gadus darbojas mazākumtautību jomā, kādā no šiem formātiem:
- Atbalstīt Kultūras ministrijas ietvarā pastāvošo atbalsta mehānismu mazākumtautībām, ar kuru deleģētajiem reģionālajiem NVO centriem ir iespēja finansiāli atbalstīt konkrētas, nepieciešamas mazākumtautību biedrību aktivitātes;
- Atbalstīt programmas “Mazākumtautību un sabiedrības saliedētības programma” līdzekļu pārvirzīšanu uz NVO fonda atbalstu kapacitātes projektiem tikai ar nosacījumu, ka uz to var pieteikties tikai reģionālie NVO centri/ mazākumtautību biedrības/ mazākumtautību asociācijas, kas ar līdzekļu pārdali atbalstīs mazāku mazākumtautību biedrību pasākumus (piemēram, apmērā no 300 – 2500 Eur).
5 Pētījums par Latvijas mazākumtautību nevalstiskajām organizācijām, 2022.LKA, 40.lpp.
Prakse diemžēl ir pierādījusi, ka formāla biedrību vienlīdzība (uz finansējumu var pieteikties faktiski visas biedrības), konkursu atlases komisijas locekļu nekompetence, projekta struktūras prasības noved pie ačgārniem rezultātiem, kas patiesos Latvijas mazākumtautību jomas darbiniekus atstāj “aiz borta”, bet pats būtiskākais – mūsu ieskatā nonivelē mazākumtautību jomu, demotivē tās pārstāvjus darboties un gadiem ilgi rada netaisnības, birokrātijas uzvaras pār saturu sajūtu.
Esam gatavi arī klātienē paust viedokli par vēstulē izteiktajiem priekšlikumiem un patieso situāciju mazākumtautību biedrībās. Lūgums šīs vēstules kontekstā sazināties ar mazākumtautību biedrību pārstāvjiem:
- Kristīne Kuņicka-Dzalbe, Latvijas Poļu savienības sekretāre, kunicka@e- apollo.lv;
- Vera Perepeļica, Ventspils nacionālo kultūras biedrību asociācijas priekšsēdētāja, venkba-vera@inbox.lv;
- Valters Kalvis Vitte, Dobeles vācu kultūras biedrības priekšsēdētājs,
| Vārds, uzvārds | Biedrība, amats | Paraksts | Datums | |
| 1. |