Vērtē prezidents:
Nav pamata uzskatīt, ka valodas referendums veicinājis sabiedrības sašķeltību ilgākā termiņā, vērtējot, kā noritējis gads pēc referenduma, kurā lēmām, ka Latvijā ir tikai viena valsts valoda, sacīja Valsts prezidents Andris Bērziņš.
http://www.apollo.lv/zinas/gads-pec-valodu-referenduma-verte-prezidents/554400
Аболтиня: мы должны быть сильными националистами:
Vai ir izdarīts pietiekami, lai referendumā pausto pilsoņu gribu nostiprinātu politiski?
Raivis Dzintars (Saeimas deputāts, Nacionālās apvienības līdzpriekšsēdētājs): “Tieši latviešu valodas statusa apspriešana vismaz politiskās aprindās vairs nav bijusi aktualitāte. Tomēr joprojām ir dzīvas idejas, kas valodu apdraud pēc būtības: vēlme mīkstināt valodas normas augstskolu sistēmā, automātiski piešķirt pilsonību visiem, kas dzimuši Latvijā u.tml. Pat bez jauniem izaicinājumiem arī esošās situācijas “iesaldēšana” neļauj īstenot latviskas Latvijas mērķi, par ko, manuprāt, nobalsoja Latvijas pilsoņi pirms gada. Īstenot pasākumus latviskas vides stiprināšanai nav izdevies ne tuvu tādā apmērā, kā mēs to vēlētos. Vairākumam latviešu partiju joprojām tabu tēma ir vienota izglītības sistēma valsts valodā; apslāpēti tika centieni aizliegt prasīt nesamērīgas svešvalodu zināšanas darbiniekiem; ar lielām grūtībām izdevās atgriezt pasēs tautības ierakstu. Nacionālā apvienība tuvākajā laikā plāno nākt klajā ar virkni priekšlikumu latviskas Latvijas celšanai, kur koalīcijas un citu partiju atbalstu varēsim iegūt vien tad, ja cilvēki nāks talkā un būs aktīvi, līdzīgi kā pasu ieraksta lietā.”
Элерте поделится личным опытом сплочения общества:
В годовщину проведения языкового референдума, опрошенные агентством ЛЕТА политики признали, что ничего хорошего с интеграцией у них не получилось. Несмотря на «съеденный» за этот год миллион латов. Лишь советница премьера по вопросам интеграции, неистовая Сармите Элерте, уверенно заявила freecity.lv, что добиться удалось немало