Fotoreportāža.
Balvu novada Viļakā šī nedēļa ritēja mākslinieciskās noskaņās. Aizvadīts jau desmitais starptautiskais glezniecības plenērs “Valdis Bušs”, kurā piedalījās seši mākslinieki no Latvijas, Itālijas, Spānijas, Polijas, Armēnijas un Dienvidkorejas. Daļai plenēra dalībnieku šī bija pirmā viesošanās Latvijā. Gūt emocijas un apskatīt plenērā tapušās gleznas varēs līdz šī gada 20. oktobrim Balvu muižā. https://www.lsm.lv/raksts/kultura/maksla/26.07.2026-makslinieki-no-sesam-valstim-plenera-balvu-novada-iedvesmojas-no-valda-busa-mantojuma.a656266/
Kultūras ministrijā veiktā SIF un MAF revīzija ļāvusi amatpersonām izdarīt noteiktus secinājumus par tālāko abu fondu likteni. Kādi būs valdības lēmumi un vai Latvijas sabiedriskajam medijam arī turpmāk no valsts tiks piešķirtas dotācijas vairāk nekā 61 miljona eiro apmērā; vai ir prātīgi ļaut valsts iestādēm finansēt bijušā “Sorosa fonds Latvija”, tagad fonda “Dot” organizēto pasākumu “Lampa” – par to visu saruna ar N. Puntuli.
https://nra.lv/neatkariga/intervijas/526265-puntulis-par-sif.htm
Starptautiskā Jāņa Baltvilka balva šogad piešķirta norvēģu rakstniecei Marijai Parrai par grāmatu “Mēs ar Tūru” (“Liels un mazs”, 2025) un tās tulkotājai Jolantai Pētersonei, bet Baltvilka balva rakstniecībā ir piešķirta Osvaldam Zebrim par grāmatu “Andris un Kalna Klapētājs” (“Liels un mazs”, 2025).Par veiksmīgāko ilustrāciju autori atzīta Marta Folkmane. Lasītāji pārliecinoši par savu favorīti atzinuši Jekaterinu Griškjāni par grāmatu “Es esmu mājiņā” (“Zvaigzne ABC”, 2026), kurai viņa ir gan teksta, gan ilustrāciju autore.
https://www.lsm.lv/raksts/kultura/literatura/24.07.2026-jana-baltvilka-balva-bernu-literatura-un-gramatu-maksla-marijai-parrai-osvaldam-zebrim-un-martai-folkmanei.a656278/
24.jūlija tika atklāts Liepājas bākas holokausta memoriāls, kas veltīts ebreju vīriešu masveida slepkavībām Liepājā, Roņu ielā 8C. Tieši šeit, Liepājas ostas bākas un zivju pārstrādes rūpnīcas apkārtnē, no 1941. gada jūlija līdz septembrim tika nogalināti aptuveni 2000 ebreju vīriešu vecumā no 16 līdz 60 gadiem.
Šai vietai īpašu nozīmi piešķir arī tas, ka tā ir vienīgā masu slepkavību vieta, no kuras saglabājusies filmēta liecība. Aptuveni pusotru minūti garo slepkavību filmējumu uzņēma vācu kara flotes jūrnieks Reinhards Vīners. Mūsdienās šī kinolente ir viena no nozīmīgākajām dokumentālajām liecībām par Holokaustu.
Memoriāla atklāšanas ceremonijā piedalījās Liepājas valstspilsētas domes priekšsēdētājs Gunārs Ansiņš, Latvijas Ebreju kopienas prezidents Arkādijs Suharenko, fonda «Liepājas ebreju mantojums» līdzdibinātāji brāļi Selvins un Reimonds Hāsi, kā arī Sergejs Zaharjins.
Šī apkārtne glabā piemiņu par cilvēkiem, kuru likteņi uz visiem laikiem kļuvuši par daļu no mūsu valsts un daudzu ebreju ģimeņu vēstures. Arī 85 gadus vēlāk Holokausta upuru piemiņas saglabāšana joprojām ir viens no svarīgākajiem Latvijas Ebreju kopienas uzdevumiem, lai bojāgājušo vārdi, traģēdijas vietas un pagātnes mācības nekad netiktu aizmirstas.
Memoriālu izveidojis atklātais sabiedriskais fonds “Liepājas ebreju mantojums” ar “Latvijas ebreju kopienas restitūcijas fonda” (LEKOREF) un fonda “Uniting” atbalstu.
Aleksandrs (prof. Venta Zilberta klase)! izcīnīja 3. vietu un bronzas medaļu 7. Ferenca Lista Starptautiskajā pianistu konkursā-festivālā “Danubia Talents”, kas ir daļa no Ungārijas vienvārda ikgadējā Starptautiskā pianistu konkursa. Apsveicam!
https://www.jvlma.lv/aktualitates/jvlma-students-aleksandrs-vladislavovs-izcina-godalgotu-vietu-konkursa
I. Kozakēvičas Latvijas Nacionālo kultūras biedrību asociācija (LNKBA) atkal aicina uz parka koncertu. Svaigā gaisā, koku ieskauts! Putni lido! Nemainīgi klausītāju simpātijas raisošs Rīgas Vācu kultūras biedrības vokāli instrumentālais ansamblis Morgenrot ir sagatavojis jūms pilnu programmu. Jūs dzirdēsiet pasaulslavenus Mocarta un J. S. Baha darbus, kā arī Imanta Kalniņa dziesmu, vācu tautas melodijas. Koncerts notiks sestdien, 25. jūlijā, plkst. 16:00. Ieeja ir bez maksas. Sinoptiķi sola piemērotus laikapstākļus. Ja viņi kļūdās, mēs pārcelsimies uz pašas LNKBA ēkas zāli. Tur arī ir mājīgi. Tiekamies Slokas ielā 37, Rīgā!
Programmas Pilsoņi, vienlīdzība, tiesības un vērtības (CERV) kontaktpunkts Latvijā
š.g. 24.jūlijā aicina piedalīties vebinārā par atvērtajiem CERV programmas uzsaukumiem:
Pilsētu sadraudzības (Town Twinning) uzsaukums (plkst.10.00 – 10.40), Uzsaukums LITIGATION – tiesiskas, demokrātiskas vides stiprināšanai un atbalstam (plkst.10.40 – 11.20), Dafne – uzsaukums ar dzimumu saistītas vardarbības un vardarbības pret bērniem novēršanai un apkarošanai (plkst.11.20 – 12.00) Lūdzam reģistrēties pasākumam ŠEIT
Aicināsm piedalīties Latvijas Kara muzeja un Latvijas Nacionālās
bibliotēkas rīkotajā konferencē «Cīņa par cilvēku prātiem»,
kurā 14.oktobrī sadarbībā ar Latvijas Ārlietu ministriju rīkosim
paneļdiskusiju par kultūras apdraudējumu krīzes situācijās,
tostarp Ukrainas pieredzi,
sociālo tīklu kampaņā iepazīstināsim ar dokumentiem un
atmiņu stāstiem par Latvijas devumu kopējā pasaules telpā.
9. augustā plkst. 11:30 Vīnē tiks atklāta izstāde “Baltkrievijas mākslinieki trimdā”. Izstādē būs apskatāmi 18 mākslinieku darbi, kuri nonāca trimdā pēc 2020. gada notikumiem. Mākslinieku vidū ir arī talantīgā Olga Jakubovska, kura pēdējos gados ir kļuvusi par aktīvu un pamanāmu I. Kozakēvičas LNKBA radošo darbības dalībnieci.
Dior smaržu līnijas radošais direktors un Maison Francis Kurkdjian dibinātājs armēņu izcelsmes franču parfimērs, Fransiss Kurkdžians ir apbalvots ar Goda leģiona kavaliera titulu, kas ir augstākais valsts apbalvojums Francijā.
Sabiedrisko mediju portālā LSM.lv lasītāju balsojumā iespējams izvēlēties labāko un skaistāko grāmatu no balvai izvirzītajiem darbiem. Lasītāju balsojums norit no 14. jūlija pulksten 7.00 līdz 23. jūlija pusnaktij.
- Izvēlies savu favorītu.
- Balsojuma apakšā autorizējies ar savu e-pastu, “Google”, “Facebook” vai “Draugiem.lv” profilu!
- Seko instrukcijām!
Ja autorizējies ar sociālo tīklu kontu, spied “Balsot”.
Ja autorizējies ar e-pastu, apstiprini balsojumu, spiežot uz saites, ko saņemsi e-pastā. - Kad balsojums pieņemts, ekrānā redzēsi paziņojumu “Paldies! Jūsu balsojums ir pieņemts.”
- Balsot iespējams vienu reizi dienā.
- https://lnkba.lv/wp-admin/post-new.php
Labdien, kolēģi! Informēju, ka tiešsaistes saruna par Memoranda padomes darbu notiks šā gada 16. jūlijā plkst. 10.00. Sarunu mērķis – informēt Jūs par aktualitātēm Memoranda padomes darbā, tajā skaitā par pārrunāto un lemto Memoranda padomes paplašinātajā sēdē 9. jūlijā, kurā piedalījās Ministru prezidents A. Kulbergs un nozaru ministri, par iespējām iesaistīties un, iespēju robežās, atbildēt uz Jūsu un Jūsu organizācijas jautājumiem. Sarunas MS Teams saite:
Ceturtdien, 9. jūlijā, Ministru kabinetā norisinājās Nevalstisko organizāciju un Ministru kabineta sadarbības memoranda īstenošanas padomes (Memoranda padomes) paplašinātā sēde ar Andra Kulberga, Memoranda padomē pārstāvēto ministriju ministru un pilsoniskās sabiedrības pārstāvju dalību. Memoranda padomes sēdi atklāja nodibinājuma “Fonds “PLECS”” valdes loceklis, Memoranda padomes vadītāja vietnieks Georgs Rubenis uzsverot, ka “ir saprotams, ka publiskā pārvalde pamatoti fokusējas uz fiziskās infrastruktūras radīšanu un uzturēšanu, savukārt biedrības un nodibinājumi visbiežāk veido pašu sabiedrību, kas šo infrastruktūru lieto. Investīcijas biedrību un nodibinājumu kapacitātē ir investīcijas sabiedrības un demokrātisko vērtību attīstībā”.
Latvijas Mākslinieku savienības biedra Karuša Akopjana (Rìga) gleznu un skulptūru jubilèjas (100!) izstāde 10.jùlija veiksmīģi atvérta Latvijas Arhitektu namā. Darbi – glēznas un skulptūras – savákti no Rīgas un Oslo. Atklāšanas ceremonijas laikā rùnaja Georgs Straźnovs, Babkens Stepanjans un Rafi Haradžanjans. Skanēja arī mùzika – Komitasa, Arno Babadžanjana, Alana Hovannessa un Imanta Zemzara. To izpildīja pianists prof. R. Haradžanjans un jauna dziedàtàja Valērija Šica-Abagjana. Mākslinieka meita Lēna speciāli ieradās Rīgā no Norvēģijas, kur pastāvīgi dzīvo. Arī viņa ir profesionāle tēlotājmākslas jomā. Savdabìga izstāde būs atvērta līdz 7. augustam darba dienās: no plkst. 10:00 līdz 17:00.
Kopš šī gada sākuma I.Kozakevičas LNKBA daudznacionālajā un draudzīgajā sastāvā iir iekļauta radoši aktīva organizācija “Ķīnas plenērglezniecības Baltijas valstīs asociācija” (Biedrība),kūrā no 22. jūnija līdz 5. jūlijam organizēja Īpašu radošu braucienu Latvijas plenēra mākslinieku grupai. Vērts atzīmēt, ka mākslinieki, kas piedalījās, sedza tikai savus ceļa izdevumus. Tā bija pirmā plenēra glezniecības darbnīca Latvijas māksliniekiem, kas tika rīkota kopīgi ar viņu ķīniešu kolēģiem. Mākslineices Irinas Trumpes komentārs ir tāds: “Mēs baudījām mijiedarbību ar citiem māksliniekiem, izglītojošas ekskursijas, viesmīlību un plenēra sesijas no agra rīta līdz vēlam vakaram. Bagātīga un daudzveidīga programma ietvēra arī kopīgu izstādi un tikšanās ar augsta ranga amatpersonām.Bija organizēta plenēra darbnīcu, paldies par viesmīlību, dāsnumu un draudzīgumu! Pusotras nedēļas uzturēšanās laikā mēs satikām un sadraudzējāmies ar ķīniešu akvareļu māksliniekiem no dažādām pilsētām. Starp viņiem bija glezniecības profesori, atzīti mākslinieki, profesionāļi un jauni mākslinieki, kas tikai sāk savu karjeru. Mums bija iespēja vērot viņus strādājam kopā plenērā. Viņu laikmetīgie darbi šķita kā senas tradīcijas turpinājums. Ir brīnišķīgi, kad tradīcija, kas ir nepārtraukta simtiem gadu, turpina attīstīties, pateicoties mūsdienu māksliniekiem. Visur, kurp devāmies, mēs redzējām skaistu dabu, seno arhitektūru un gleznas, dārzus un veselas apmetnes, kas celtas saskaņā ar fenšui tradīcijām. Visi bija sajūsmā piedalīties tik brīnišķīgā kultūras un radošajā pasākumā, kas vieno cilvēkus no tik tālām zemēm. Raksta Svetlana Abajeva (Rīga): “Vēlos izteikt visdziļāko pateicību Mary Zhangai par perfekto kopīgas plenēra gleznošanas sesijas organizēšanu Ķīnas un Latvijas akvarelistiem! Tas bija neticami! Tik pakāpeniska, rūpīga un dziļa iegremdēšanās Ķīnas kultūrā. Liels paldies Irinai Trumpelei par uzaicinājumu! Sirsnīgs paldies akvarelistiem no Ķīnas un Latvijas, ar kuriem man bija iespēja dalīties šajā dziļajā un nenovērtējamajā pieredzē!”
Rolandas Zalnierius ziņoja: Pēc pārtraukuma, kas sākās šī gada janvārī, ir atsāktas ikmēneša raidījumi lietuviešu valodā. Tie tiks pārraidīti katra mēneša pirmajā trešdienā plkst. 20:00 Maria Radio ēterā Latvijā. Pieejamas šādas frekvences:
Rīgā – 97,3 FM , Krāslavā – 97,0 FM, Cēsīs – 106,0 FM , Tukumā – 97,1 FM,
Salut – 97,2 FM, Rēzeknē – 95,9 FM
Pieejams arī tiešsaistē.