LNKBA

Šī gada 25. februārī Saeimas komisiju atvērto durvju diena notika Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas sēdē.  Sēdi vadīja komisijas priekšsēdētājs Gunārs Kūtris. Tajā piedalījās arī I. Kozakevičas LNKBA pārstāvji. Viņu vidū – Asociācijas valdes priekšsēdētājs un Latvijas Armēņu kultūras centra līdzpriekšsēdētājs Dr.art Rafi Haradžanjans, Rīgas Vācu kultūras biedrības vadītāja Dace Šulmane,  Latvijas Poļu Savienības pārstāve Kristine Kunicka-Dzalbe, Latvijas Gruzīnu biedrības “Samšoblo” priekšsēdētāja vietniece Rusudana Basarija. Sarunas un diskusijas uzmanības centrā bija šī brīža situācija ar nacionālo kultūru biedrībām, to darbu, sasniegumiem un grūtībam. Īpaši tika runāts par LNKBA vājo finansējumu, kas rada pārāk daudz nevajadzīgu grūtību un kavē labo ideju un plānu īstenošanu.

P.S. Sk. žurnālista komentārs krievu valodā:

“Man šķiet, ka Latvija palīdz vairāk, nekā var” – tā uzskata ukrainiete Margarita Čerņenko, kura pirms diviem gadiem Latvijā ar vīru ieradās bēgļu gaitās no Ukrainas… Divos gados Margarita ir apguvusi latviešu valodu un sākusi pārtulkot latviešu dzeju ukraiņu valodā, un pat palīdz izdot kādu grāmatu… Viņa iepriekš strādāja Kijivas Teātra universitātē par pasniedzēju. Par dzīvi Latvijā, kas ir krietni citādāka, viņa nesūdzas.

https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/24.02.2025-latvija-palidz-vairak-neka-var-ukrainiete-margarita-latvija-turpina-pit-maskesanas-tiklus.a588977/

• Gada jaunā māksliniece – dziedātāja Annija Kristiāna Ādamsone.
• Balva par izcilu sniegumu džezā – saksofonistam Kārlim Auziņam.
• Balva par izcilu darbu ansamblī – flautistam Andim Klučniekam.
• Gada jaundarbs – komponista Riharda Dubras «Krustaceļa vīzijas. Gaisma», pianists Reinis Zariņš.
• Balva par izcilu sniegumu gada garumā – dziedātājam Rihardam Mačanovskim.
• Gada koncerts – pianists Reinis Zariņš, Liepājas Simfoniskais orķestris un diriģents Andris Vecumnieks programmā «Sinfonia E. Jautājums bez atbildes» 17. februārī Liepājas koncertzālē «Lielais dzintars».
• Gada uzvedums – Astora Pjacollas operita «Marija no Buenosairesas» koncertzālē «Cēsis», muzikālais vadītājs Daniils Bulajevs.
• Balvas par mūža ieguldījumu mūzikā – čellistei Maijai Prēdelei un komponistam Pēterim Vaskam.
• https://www.lsm.lv/raksts/kultura/muzika/23.02.2025-lielas-muzikas-balvas-sanem-rihards-dubra-karlis-auzins-gada-jauna-maksliniece-annija-kristiana-adamsone.a588909/

Valsts Akadēmiskā kora “Latvija” izpildījumā izskanēja visas 17 komponista kordziesmas a cappella, tām mijoties ar fantāzijām par Dārziņa solo dziesmu tēmām džeza kvarteta – Edgara Cīruļa, Kristīnes Cīrules, Kaspara Kurdeko un Staņislava Judina – sniegumā. Koncertprogrammu caurvija aktieru lasījumi, kas atklāja dažādas Emīla Dārziņa personības un dzīves šķautnes caur aktieru, kuri iejutušies Emīla Dārziņa lomās

https://www.lsm.lv/raksts/kultura/muzika/22.02.2025-koncerts-es-zinu-ka-roze-plaukst-veltijums-emila-darzina-150-gadskartai.a588410/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article

Par SIF ļoti kritiskais VK atzinums tika izskatīts Publisko izdevumu un revīzijas komisijas un Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas kopsēde. Tās gaita un gala rezultāts kļuva par apliecinājumu vārdiem, ar kādiem VK atzinumu komisiju deputātiem atreferēja VK atzinumu parakstījusī VK Ceturtā revīzijas departamenta direktore Inga Vilka: “Inercē iet, nevis skatoties uz to, kas jauns un kā situācija mainās.”

• SIF ir sena un sīksta iestāde, kas diezin vai padosies un ļaus sevi likvidēt… 

Savukārt tie mazākumtautību pārstāvji, kas latviski prot un ir lojāli šai valstij, nekur nav jāintegrē – viņi sabiedrībā jau ir integrējušies… Varbūt ir akūta vajadzība integrēt sabiedrībā studentus no Indijas? Taču viņu plānos lielākoties nav palikt Latvijā, bet izmācīties un doties uz dzimteni vai uz bagātākām valstīm. SIF varētu integrēt 28 tūkstošus uzbeku, kuri pērn esot ielidojuši Latvijā… Vēl varētu domāt par ukraiņiem, kuri pēc 2022. gada 24. februāra diezgan lielā skaitā ieradās Latvijā kā bēgļi. Taču tagad liela daļa šo bēgļu ir atgriezušies mājās Čerņihivā, Poltavā, Odesā, Harkivā, Hersonā un citās pilsētās, kuras nav okupējusi Krievija.

https://nra.lv/neatkariga/komentari/maris-krautmanis-3/483621-kolegiem-valdiba-japalidz-atbalstit-valaina-piedavajumu-likvidet-sif-monstru.htm

Komentārs: “…tie mazākumtautību pārstāvji, kas latviski prot un ir lojāli šai valstij, nekur nav jāintegrē – viņi sabiedrībā jau ir integrējušies…” Raksta autors pauda domu, ka integrācijai pietiek labi zināt valsts valodu. Bet citus kritērijus viņš nepievienoja. Protams, ārkārtīgi svarīgas ir tās valsts valodas zināšanas, kurā dzīvojat, strādājat un veicat dažādas aktivitātes. Bet vai tas ir viss? Un kā ir ar tradīciju, paražu, kultūru  zināšanām? Žurnālists par šito neteica ne vārda. Vispār nepieminēja. Dīvaini!  Vai Latvijā dzīvojot mazākumtautību pārstāviem nav jāzina par Dziesmu svētkiem, par Raini, Vītolu, O.Purvīti, vai par Knutu Skujenieku, Pēteri Vasksu, Līgu Purmali?  Latviešu diaspora, kas dzīvo Kanādā, ASV, Vācijā un citās valstīs, labi runā mītnes zemes valodā. Bēt  regulāri rīko arī savus dziesmu svētkus, organizē svētdienas skolas utt. Etnisko sakņu saglabāšana ir viens no diasporas svarīgākajiem uzdevumiem. Tas ir vispārzināms. Tātad, likvidēt “monstru”? Vai atjaunināt šādi, lai darba ieguvumi būtu skaidrāk redzami, bēt izdevumi nebūtu tik traki…

Grāmatā “Ievērojami Latvijas ebreji ASV”(izd. Jumava) ir ietvertas izcilu ebreju personību biogrāfijas un padziļināti apskatīti šo cilvēku ievērojamākie sasniegumi.
Ilustrācijas padara šo grāmatu īpaši pievilcīgu – rūpīgi atlasītas fotogrāfijas ne tikai papildina informāciju par varoņiem, bet daudzos gadījumos arī atspoguļo tālaika “garšu”, kurā viņi dzīvoja. 26. februārī plkst.17. 00 LU Akadēmiskas bibliotēkas zālē (Rūpniecības iela 10 , Rīga) notiks grāmatas prezentācija.

(vairāk…)

Saistībā ar diviem svētkiem – Lietuvas valsts atjaunošanas dienu un Igaunijas Republikas neatkarības dienu – 19. februārī Mākslas centrā Zuseum (Rīga) tika skaisti organizēta plaša gleznu izstāde “Ārpus rāmjiem: Leis, Tabaka, Rožanskaitė” un arī pieņemšana. Pasākumu apmeklēja daudzas prominentas personības. Klāt bija arī vairāki pārstāvji no dažādām I.Kozakevičas LNKBA sastāvā ietilpstošām nacionālajām  kultūras biedrībām.

22.02.2025. plkst.14.00 Izstādes “Ningyō: Japānas leļļu māksla” pavadošās programmas ietvaros aicinām izzināt Japānas kultūru caur sietspiedes apdrukas tehniku. Pasākums notiek Šāra-Kavicela pagrabā (0. stāvā). Pirms norises tikšanās 1. stāva ātrijā. Muzejā vēlams ierasties aptuveni 10–15 minūtes pirms norises sākuma, lai nesteidzīgi varētu izmantot kases un garderobes pakalpojumus.

23.02.2025 plkst.11.00 Par godu Japānas imperatora dzimšanas dienai piedāvājam iespēju bezmaksas atklāt Japānas kaligrāfijas “četrus dārgumus”, izmēģināt origami – Japānas papīra locīšanas mākslu, kā arī iepazīties ar Japānas tradicionālajām rotaļlietām. Pasākuma laikā dalībniekiem būs iespēja: Praktizēt japāņu kaligrāfijas “četru dārgumu” – tintes trauka, tintes, otas un papīra – izmantošanu, kā arī izmēģināt roku japāņu zīmju rakstīšanā. Pasākums sāksies plkst. 11.00. Piedalīties iespējams jebkurā sev vēlamā laikā līdz plkst. 14.00. Pasākumu vada – Japānas vēstniecība. Norise notiek muzeja ātrijā (1. stāvs).

Latvijas Nacionālās bibliotēkas 4. stāva ātrija galerijā  līdz 30. martam atklāta ukraiņu mākslinieku grupas “Pictoric” izstādi “Safe place. Drošā vieta.” Ieeja brīva.

24. 02 plkst. 19:00 LNB “Ziedoņa zālē” notiks labdarības koncerts “No sirds Ukrainai”, kam atsaukušies daudz  Latvijas mūziķu. Koncerta ienākumi ar Ziedot.lv starpniecību tiks novirzīti palīdzībai karadarbībā cietušajiem bērniem Ukrainā. Pasākumu organizē:
Ukrainas vēstniecība Latvijā un SIA Meduza Events. Biļešu cenas no 50€

Valsts kontrole publiskojusi revīzijas ziņojumu “Saliedētas sabiedrības politika – neskaidra un nekoordinēta”, kura pilnais teksts ar pielikumiem aizņem 135 lappuses. Ziņojums tapis pēc lietderības revīzijas “Vai politika sabiedrības saliedētības jomā tiek mērķtiecīgi plānota un īstenota?” Šajos nosaukumos piesaukta valsts politika vispār, bet Valsts kontroles lietvedībā precizēts, ka revidētas divas iestādes – Kultūras ministrija un tai pakļautais SIF. Revīzija veikta pēc grafika, kas sastādīts 2023. gada jūnijā. Revīziju veicis Valsts kontroles Ceturtais revīzijas departaments un parakstījusi departamenta direktore Inga Vilka. SIF pastāv jau kopš 2000. gada, bet revīzija attiecas tikai uz pēdējiem gadiem, kad SIF vadīja Zaiga Pūce. Kopš pagājušā gada decembra SIF vada bijusī I. Vilkas kolēģe, no Valsts kontroles uz SIF pārgājusī Inese Kalvāne.

ĪSUMĀ:

• Saliedētas sabiedrības politika, ko veido Kultūras ministrija, ir neskaidra, sadrumstalota un neefektīva.
• Trūkst koordinācijas starp institūcijām un sabiedrības iesaistes šīs politikas plānošanā un īstenošanā.
• Nav skaidra SIF loma.
• Nav skaidri noteikti rādītāji, kas ļautu novērtēt politikas ietekmi un sabiedrības saliedētību dinamikā.
• Līdzšinējie pasākumi nav mērķtiecīgi orientēti uz konkrētu rezultātu sasniegšanu.
• Kopējās finanses politikas īstenošanai nav nosakāmas, un trūkst skaidrības par līdzekļu izlietojumu.
• Latviešu valodas mācības pieaugušajiem ir nekoordinētas, dažādas iestādes tās organizē bez kopīgas stratēģijas, un trūkst datu par mācību rezultātiem.
• Kultūras ministre kā vienu no izaicinājumiem min finansējumu; saredz nepieciešamību uzlabot.
• https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/17.02.2025-valsts-kontrole-saliedetas-sabiedribas-politika-ir-neskaidra-un-nekoordineta.a588045/?fbclid=IwY2xjawIgg_VleHRuA2FlbQIxMQABHWV3AXGjmia4WNG8aTpMhNssDAJGpCH3rzKDQhWSBqWGN-cOYJwR6pEG-g_aem_CGxE1tRMzbFMaWS54GrULA#1