Latvijas mūziku izvērtē septiņas balvas, radot sajūtu, ka balvu ir par daudz. Tomēr katrai no tām ir savi uzdevumi un pienesums kultūras vidē, kā arī trūkumi. Kāds tad ir mūzikas balvu klāsts Latvijā, un kam katra paredzēta?

https://www.lsm.lv/raksts/kultura/muzika/13.04.2025-latvijas-muzikas-balvu-klasts-celvedis-samulsusam-klausitajam.a593917/

   Skaisti izskanēja divi tradicionālā I.Kozakēvičas LNKBA Festivāla “Pavasara avots-2025” fināla “akordi”.  Tās bija nacionālā gara caurstrāvotu divu ansambļu programmas.  Nosauksim šīs grupas: Rīgas Ebreju kopienas koris “Šofar” (10. aprīlī)  un Rīgas Vācu kultūras biedrības ansamblis “Morgenrot” (12. aprīlī), kuras dalībnieki  gan dzied, gan spēlē dažādus instrumentus.
    Šīs ir biedrību kolektīvi, kas ietilpst I. Kozakevičas LNKBA. Kolektīviem
 ir koncertprakse jau ilgu laiku, ir liela pieredze uzstāšanās uz skatuves (arī ārzemēs) un ir plašs savas tautības melodiju repertuārs. Abi veiksmīgi, gaumīgi  izmanto tautastērpus. Koncertus vadīja zinoši profesionāli mūziķi. Bet kolektīviem ir atšķirīgs  stils .Tas ir uzreiz pamanāms. Brīnišķīgā mūziķa Josifa Cīsera vadītais “Šofar” uzdavināja mūsu publikai daudz ebreju tautas dziesmas. Tie veido vienu kopīgu bloku ( tiek iizpildīts klavieru pavadījumā).
Tās galvenokārt bija dziesmas jidišā. Piebildīsim, ka labi skanēja arī Valta Pūces dziesma uz Pētera Brūvera vārdim “Cik pasaule šī ir skaista”.
   Bēt “Morgenrota” programma tika sastādīts atšķirīgi un  vairāk atgādināja mozaīku. Bija gan solistu uzstāšanās, gan visas grupas kopā izpildītie numuri. Ansambļa dalībnieki sevi parāda dažādās “lomās”. Daži no viņiem  spēlēja vairākus instrumentus vienlaikus. Piemēram, “Morgenrota” vadītāja Līga Miķelsone  spēlēja vijoli un arī klavieres. Dziedāja.  Ilze Šēnberga spēlēja dažādu veidu flautas, kā arī dziedāja. Lidija Veidemane dziedāja un spēlēja bungas.
Abi koncerti atstāja ļoti patīkamu iespaidu. Tie radīja klausītājos pavasarīgu noskaņu.

15. aprīlī Ukraiņu māja Latvijā (adrese: Strugu iela 4,Rīga) no 17:30 līdz 19:00 aicina apmeklēt izstāžu ciklu “Spārni” – būs apskatāmi Latvijā dzīvojošo ukraiņu mākslinieku darbi. Atklāšanā būs iespēja aprunāties ar māksliniecēm Gaļinu Andrjušu, Jekaterinu Baranovu, Jekaterinu Ribakovu un Tatjanu Apaleni. Uz banduras tautas mūziku spēlēs Darja Leleko. Ieeja brīva.

Sveicam visus pasaules Romus Starptautiskajā Romu dienā, ko visā pasaulē atzīmē 8. aprīlī!
Rīgā šogad svētkus svinēsim 14. aprīlī, un aicinām visus romu mūzikas un kultūras mīļotājus pievienoties mūsu svinībām!
Svinības sāksies plkst. 13:00 ar krāšņu svētku gājienu pa Vecrīgas ielām, pulcēšanās Doma laukumā. Gājienu pavadīs spilgtie romu tērpi un dzīvā romu mūzika.
Pēc gājiena – svinīga ziedu palaišana Daugavā pie Lielā Kristapa statujas, godinot romu vēsturi un klātbūtni Latvijā.
Plkst. 17:00 aicinām uz grāmatas “Romi Latvijā” prezentāciju Digital Art House, Skolas ielā 2.
Vakara turpinājumā būs iespēja aplūkot trīs izstādes:
– Dokumentālā izstāde “Romi Latvijā”,
– Ornellas digitālo gleznu mākslas izstādi”Art of Gipsy
– Kārļa Rudeviča digitālo gleznu mākslas izstadi “Gipsy Leagacy”
Un, protams, – Romu folkloras ansambļa “Ame Roma” koncerts, kas iedvesmos un priecēs sirdis!
Ieja brīva.
Nāciet svinēt šo dienu kopā ar mums – krāsaini, sirsnīgi un ar mūziku sirdī!
NORMUNDS RUDEVIČS

Latvijas baltkrieviem šogad ļoti paveicās! BNR proklamēšanas 107. gadadiena Rīgā tika nosvinēta svinīgi un skaisti – ar lielu svētku koncertu uzstājās augsti viesi no Varšavas – ļoti talantīgā Zmitser Bartosika ģimene. Ģimenes muzikālā komanda – pats slavenais bards un rakstnieks, viņa sieva Tatjana Karpiloviča un bērni Justyna un Heralds sagādāja svētku pasākuma dalībniekiem daudz neaizmirstamu pozitīvu emociju šajā grūtajā laikā.Tradīcija pulcēties kopā 25. martā mūsu sabiedrībā pastāv jau kopš pirmās baltkrievu kopienas mūsdienu Latvijā – LTBC “Svitanak” dibināšanas 1988. gadā. 37 gadu laikā daudz kas ir mainījies, taču Latvijas baltkrievu vēlme būt kopā šajā reizē un godināt pirmās neatkarīgās Baltkrievijas valsts dibināšanas datumu paliek nemainīga. Tradicionāli pasākums sākās ar Latvijas valsts himnas “Dievs, svētī Latviju” un Baltkrievijas neoficiālās himnas “Varenais Dievs” atskaņojumu.

Sīkāku informāciju baltkrievu valodā var lasīt šeit:

Olaines kultūras nams un Latvijas Igauņu biedrība aicina apmeklēt igauņu dienas Olainē
“Igauņu bezdelīgas Latvijā”:
piektdien, 4.aprīlī pl. 18.30 igauņu fotomākslinieces Annikas Hāsas fotoizstādes “Iedvesma, Spēks. Igauņu sieviešu stāsti” atklāšana. Prezentācija “Rīga un igauņu kultūrvēsturiskais mantojums”, igauņu garšas degustācija
sestdien, 5.aprīlī pl. 15.00 koncerts “Zaļumballe Igaunijā”.
Piedalās Pūtēju orķestris “Laime ienāca pagalmā” (māksl. vadītājs un diriģents Ado Kirsi) un Annas Raudkats deju biedrības vidējās paaudzes dejotāji (māksl. vadītājs Rolands Landings).
Koncerts, stāsti par igauņu tautas tērpu, kopīga sadancošanās.
Ieeja bezmāksas.

7.aprīlī plkst.15:00 Mārupes Mākslas un mūzikas skolā (Jaunmārupe, Mazcenu alejā 39) atklās mūsu aktīvistes mākslinieces Olgas Jakubovskas ilustrāciju izstādi Kārļa Skalbes pasakai “Kaķa dzirnavas”. Pašu grāmatu divās valodās vienlaikus sagatavojusi izdevniecība “Aminori”, tulkojusi Olga Pētersone. Ieeja izstādē būs līdz 7. maijam. Bez maksas

Stāsta I.Kozakēvičas LNKBA Valdes loceklis Normunds Rudevičs: “Šīs pēdējās divas dienas Kišiņevā ir bijušas patiesi iedvesmojošas! Kā vienam no galvenajiem runātājiem Pirmajā starptautiskajā romu forumā “Eiropas sadarbība romu iekļaušanai: no politikas līdz darbībām” (2025. gada 2.–3. aprīlis), man bija tas gods apspriest konkrētus pasākumus iekļaujošākas sabiedrības virzienā. Bija iespēja tikties un apmainīties idejām ar Moldovas prezidenti Maiju Sandu, kā arī jaunievēlētajiem romu galma pārstāvjiem no Rumānijas un Moldovas. Īpašs paldies Vasile Drangoi par uzaicinājumu piedalīties šajā nozīmīgajā notikumā!”

02.04.2025 0
Rīgas latgaliešu biedrības „Trešō zvaigzne“
atskaite par izglītojošo atceres pēcpusdienu

„Pieminam vēsturnieku Heinrihu Strodu“

Notika: 2025. gada 29. martā Rīgā, Slokas ielā 37

(vairāk…)

I. Kozakevičas LNKBA Namā Kamīnzālē 31. marta vakarā stundas laikā  notika informatīvaja tikšanās-seminars par atbalsta iespējām mazākumtautību organizācijām. Latvijas Pilsoniskās alianses eksperte stratēģiskās komunikācijas un politikas veidošanas jautājumos Linda Jākobsone-Gavala detalizēti pastāstīja par iespējām un atbildēja uz klātesošo dažādiem jautājumiem. Tikšanās aktīvi piedalījās LNKBA vadības pārstāvji, kā arī biedrību dalībnieki, kas ietilpst Asociācijā: vācu, poļu, armēņu, jakutu, moldāvu, baltkrievu.

i

New East kultūrtelpā (Skolas iela 2, Rīga)  atklāta plakātu izstāde Baltkrievija=Eiropa. Autors tagad dzīvo Dānijā – baltkrievu mākslinieks Pan Zmi Thors. Šis ir New East un Baltkrievu apvienības Latvijā Supolka kopprojekts, kas veltīts Brīvības dienai, kas Baltkrievijā neoficiāli tiek atzīmēta 25. martā. Izstāde atvērta līdz 30. aprīlim. Ieeja bez maksas.

Koncerts sāksies I.Kozakēvičas LNKBA nama Lielā zālē 10.aprīlī plkst.19.00. Diriģents Josifs Cišers. Ieeja bez maksas.
Lūk, šī interesantākā koncerta programma:

1.Naomi Šemere “Zelta Jeruzaleme”.
2.Anitaja Neemana mūzika, XCII psalms “Taisns cilveks”.
3.Ebreju tautas dziesma “Latstīgala”.
4.Uzi Hitmans “Es piedzimu ar mieru”.
5.Ebreju tautas melodija, Abrama Īdelsona vārdi “Priecāsimies”.
6.Valta Pūces mūzika, Pētera Brūvera vārdi “Cik pasaule šī ir skaista”.
7.Marks Varšavskis “Alfabets”.
8.Nohems Šternheims “Mūsu melodija”.
9.Ebreju tautas dziesma “Drēbnieks”.
10.Ebreju tautas dziesma “Mūsu rabīns”.
11.Ebreju tautas dziesma “Mēs visi esam brāļi”.
12.Ebreju tautas dziesma “Čiri biri bim’.