– 2022. gada kultūras budžetā esat izkarojis papildu 30 miljonus eiro. Kuri būs galvenie ieguvēji no tā?

– Atalgojuma pieaugums valsts kultūras sektorā strādājošajiem no šiem 30 miljoniem ir astoņi miljoni. Valsts kultūrkapitāla fonda budžets 2022. gadā būs par trim miljoniem eiro jeb trešdaļu lielāks. Ļoti liels – 11% – budžeta pieaugums ir Kultūras ministrijas prioritātei “Nacionālā identitāte”, kas sastāv gan no nacionālā kino, gan nacionālās grāmatniecības, gan Dziesmu un deju svētku procesa. Pieaugums ir arī gandrīz visās citās jomās. Pandēmijas apstākļos man bija iespēja veltīt ļoti daudz laika nākamā gada budžeta un tā pamatojuma detalizētai izstrādei, lai spētu pārliecināt savus kolēģus.

https://www.la.lv/kalpojot-kulturai

Uz kopīgu Ziemassvētku draudzības koncertu pulcējušies trīs Londonas baltiešu – latviešu, lietuviešu, igauņu – kori. Pagaidām koncerti Lielbritānijā vēl ir atļauti, taču, iespējams, drīz situācija mainīsies, jo valstī strauji pieaug saslimstība ar Covid-19 vīrusa omikrona paveidu. Kāds ukraiņu klubs, kas atrodas tuvu Londonas centram, ir viena no vietām, kur ik pa brīdim labprāt pulcējas baltieši. Lai arī tas nav obligāti, tomēr visi apmeklētāji tika aicināti uzrādīt Covid-19 vakcinācijas statusu vai nesen veiktu testu, tāpat tika lūgts neaizmirst par sejas maskām. 

https://www.lsm.lv/raksts/kultura/izklaide/baltiesu-kori-pulcejas-uz-ziemassvetku-koncertu-londona.a435586/

Latvijā tapusi videolente ievērojamā komponista A. A. Spendiarjana (starp citu, Jāz. Vītola laikabiedra) 150. jubilejai. Daudzveidīga un plaša programma tika demonstrēta I.Kozakevičas LNKBA Namā šī gada 5. decembrī. Idejas autors Dr.art Rafi Haradžanjans, režija žurnalīste Hasmika Nuridžanjana, montāža (ļoti precīza!) – Ruslana Perezhilo. Priecājamies, ka klasiķa darbi šajās dienās nonākuši vairāku jauno Rīgas interpretu repertuārā. Šī cēlā, romantiski bagātā mūzika ir vairāk nekā aktīva izpildījuma un skanējuma vērta.

YouTube player

 Rīgas dārzi un parki: “Ārā līst un ir ārkārtīgi slidens! Nav iespējams nokaisīt katru parka celiņu! Lūdzu, ejiet uzmanīgi! Ja nu nav iespējams iztikt bez pastaigas, uzvelciet uz zābakiem zeķes vai biezu zeķbikšu gabalus. Šis ir vecs karavīru un izdzīvotāju paņēmiens!”

mixnews.lv

LieneCipule Ja vien ir iespējams, šajās dienās aicinu izvairīties no pastaigām! Atkalas dēļ ceļi ir slideni! Šovakar, rīt un parīt ir īpaši augsts kritienu un traumu risks! Ja kāds guvis nopietnu traumu, zvani @NMPdienests un neaizmirsti sniegt atbalstu cietušajam, sagaidot brigādi!

14.12.2021 0
Kārļa Rudeviča grāmatas – vēsturiskā poēma “Romi un Mahmuds Gadžo” prezentāciju tiešsaistē

Romu Kultūras Centram ir prieks uzicināt jūs uz  Kārļa Rudeviča grāmatas – vēsturiskā poēma “Romi un Mahmuds Gadžo” prezentāciju tiešsaistē

2021.gada 14.decembrī plkst.18:00

prezentācija tiešsaistē būs vērojama Facebook sociālā tīkla platformā

saite uz tiešaistes pasākumu https://fb.me/e/YmfX9uQB

Nav noslēpums, ka pandēmijas laikā   kultūras pasākumi nav viegli organīzēt. Un ne tikai profesionālajem iestādēm. Sarežģīti to darīt arī sabiedriskiem organizācijam, kolektīviem. .Bet, tomēr,  kā rēdzām, I.Kozakēvičas Asociācija to sekmīgi darīja. Varēja. Piemēram, šogad veicām abus LNKBA plānotos festivālus. Pavisam nesen bija Festivāls “Vienoti dažādībā”. Tradicionālais. jau deviņpadsmitais festivāls. Un, kā parasti, viņš aptvēra dažādu žanru parādības.

 Kopā uz Festivāla afišas redzējām 6 pasākumus. Divas izstādes notika LNKBA Namā zālēs. Lielajā zālē bija iespēja noskatīties 32 Bruno Alsniņa fotoattēlus. Šis autors jau  ir iekļuvuši Latvijas fotomākslas vēsturē. Viņa fotodarbi atspoguļo Latvijas dabu un Dziesmu svētku tradīcijas. Izstādes kurators bija Jurijs Slavks. Otras izstādes kurators – pieredzējis gleznu kolekcionārs Aleksandrs Cvetkovs. No LNKBA un savas kolekcijas viņš sastādīja ekspozīciju, kuru parādījām LNKBA Namā otrā stāva zālē. Tā arī veltīta Latvijas tēliem. Šeit īpaši jāatzīmē mākslinieka Georgija Krutoja darbus. Savulaik viņu pazinām un novērtējām ne tikai kā izcilu akvarelistu, bet arī kā  LNKBA radoša darbā lielu patriotu. Un ne velti šajā izstādē mēs veicām speciālu akcentu uz viņa darbiem: pagājušajā gadā  viņš atstāja šo pasauli.  Ekspozīcijas apmeklētāji redzēja arī P. Šenhofa, A. Peipīni, A.Litvinenko un citu autoru gleznas. 

Par mūsu talantīgajiem draugiem atcerāmies arī videolenti “Par aizgājušajiem”. Viņa stāsta par pieciem LNKBA aktīvistiem kultūrā: par dzejnieci Auroru Irbē, māksliniekiem Vasiliju Hvatovu,  Georģiju  Krutoju,  homusīstu Volodju Berežnovu, diriģentu Mikolu Belošītsku. Šo lenti bija  grūti savākt: par māz saglabājies labs vizuāls materiāls. Lentes veidotāji ir iecerējuši tā, ka dažos gadījumos citu tautību pārstāvji  stastā par saviem kolēģiem: vācietis – par jakūtu, armēniete par krievieti, ebrejiete par ukraiņu meistaru… Tas viss,  kā ir skaidrs,  atbilst I.Kozakēvičas Asociācijas darba raksturam: saglabāt savas nacionālās saknes, bet draudzēties, mijiedarboties ar cītiem.

   Tradicionāli Festivāla programmā iekļauts arī dažāda vecuma, muzikālo interešu un tautību Bērnu koncerts “Asorti. Skaidrs, ka mūsdienu apstākļos to var parādīt tikai attāli. Mūsu jaunajā videolentē piedalījās bērni ne tikai no Rīgas, bet arī no Daugavpils, Ādažiem, Mārupes, kā arī no Sanktpēterburgas. Divi “dzīvie” koncerti, kas norisinājās LNKBA Namā Lielajā zālē, bija veltīti nozīmīgu personību mākslā  jubilejām. Viens –  rakstnieka Sergeja Dovlatova 80. dzimšanas dienai. Otrais – slavenā komponista,  Jāzepa Vītola  laikabiedra  un arī N. Rimska- Korsakova skolnieka Aleksandra Spendiarjana 150 gadu jubilejai. Slavens armēņu komponists, viņš daudz strādāja arī ar krievu, tatāru, ukraiņu, ebreju mūzikas materiālu. 

“Dovlatova” koncertā ši autors smieklīgi stāsti   lieliski lasījuši populāri Rīgas aktieri Natālija Ščeglova un Vadims Grosmans. Ebreju dziesmas dziedāja Bella Zaharenko, bet armēņu miniatūras spēlēja klavieres Rafi Haradžanjans. Dažādi izpildītāju paaudzes – sākot no Sofijas Polīčukas, kurai tikai septiņi gadi, sagatavojuši koncertam Spendiarjana mūziku.Par šiem nestandartiem koncertiem vēsta arī divas videolentes. Speciāli sastādīts. 

Tā, lentē par Dovlatovu ir iekļautas interesantas filologa no Talinas Artēma Dāvidjanca pārdomas. Bet lente par Spendiarjanu – flešmoba kadri no Erevānas. Šo lenšu idējas autors ir Dr.art Rafi Haradžanjans, samontētja viņus kinokomponists un pianists Ruslans Perežilo, bet lentes  režijas pieder žurnālistei  Hasmikai Nuridžanjanai. Nosauktās videolentes ļaus mūms saglabāt nākamajām paaudzēm konkrētus pierādījumus par  LNKBA veidoto daudzveidīgo kultūras pasākumiem un viņu raksturu.

10. decembrī Digital Art House atklāj viena no talantīgākā, savdabīgākā un slavenākā mūsdienu Latvijas mākslinieka Артур Никитин izstādi “Pasteidzieties iegaumēt manus vaibstus! … Artūrs Ņikitins”.Digital Art House pārformatēja izstādi par visaptverošu šovu ar digitālām peldošām fotogrāfiju projekcijām no personīgā arhīva un sirsnīgu mūziku – autora iecienītākajiem darbiem.izstādē tika prezentēti arī reti eksemplāri no izglābtās kolekcijas no Francijas, kas vēl nebija prezentēti skatītāju redzeslokā. https://digitalarthouse.eu/newhall_lv

Aizgājušie. I.Kozakēvičas LNKBA draugi. In memoriam

YouTube player

I. Kozakēvičas LNKBA tradicionālais 19. Mazākumtautību mākslas festivāls “Vienoti Dažādībā – 2021”.

Aizgājušie – I.Kozakēvičas LNKBA draugi. In memoriam.

Ar LR Kultūras ministrijas atbalstu I. Kozakēvičas LNKBA (Valdes priekšsēdētājs Dr. Haradžanjans). Festivāls «Vienoti dažādībā». Ruslana Perežilo montažs. Video materiālus sagatavoja (filmēja) Hasmika Nuridžanjana.

00:00 Ievads. Dr.Art. Rafi Haradžanjans

07:13 Vasilijs Hvatovs (Василий Хватов) 1947 – 2020

Stāsta Aleksandrs Cvetkovs, Rafi Haradžanjans

17:18 Vladimirs Berežņovs (Володя Бережнов) 1945 – 2020

Stāsta Reinis Galenieks, Marija Bikova, Tujara Danilova

22:42 Avrora Irbe (Аврора Ирбе) 1933 – 2020

Stāsta Anžela Gasparjana, Ivans Kuncevičs

37:45 Nikolajs Belošickis (Микола Белошицкий) 1934 – 2020

Stāsta Bella Zaharenko, Rafi Haradžanjans

45:03 Georgijs Krutojs (Георгий Крутой) 1938 – 2020

Stāsta Natalija Kosinska, Rafi Haradžanjans

Ушедшие. В память о друзьях Ассоциации Национальных Культурных Обществ Латвии им. И. Козакевич: В. Хватове, В.Бережнове, А.Ирбе, М.Белошицком, Г.Крутом.

YouTube player

Jūs varat noskatīties tradicionālā – jau 19-ja – I.Kozakēvičas LNKBA Festivāla “Vienoti dažādībā” lielu bērnu un jauniešu koncertu (Festivala mākslinieciskais vadītājs ir prof. Rafi Haradžanjans). Patīkami, ka programmā piedalās jaunie talanti ne tikai no Rīgas, bet arī no Daugavpils, Mārupes, Ādažiem un arī no Sanktpēterburgas. Ir ļoti interesanti skatīties šo mozaīku, kas ir samontēta ar Ruslana Perežilo talantīgu roku un pūlēm.

  • Vēsts no Tbilisi. Tikko iznākusi grāmata “Rainis un viņa brāļi” gruzīnu valodā. 800 lpp.! (Pēdējā, 3. latviešu izdevumā bija “tikai” 697). Tulkotājas Mzia Koberidzes varonīgs darbs!! Paldies viņai, paldies izdevniecībai un Latvijas vēstniecībai Grūzijā, kura arī “līdzvainīga” šajā notikumā.
Возможно, это изображение (1 человек и текст)

Izcilais N.A.Rimska-Korsakova audzēknis, Jazepa Vītola laikabiedrs, komponists Aleksandrs Spendiarovs (Spendiarjans) dzīvoja īsu mūžu, bet atstāja manāmu pēdu daudzās mūzikas kultūrās. Ja, viņš ir armēņu simfoniskās mūzikas pamatlicējs. Bēt Aleksandram Afanasjevičam pieder arī brīnišķīgi opusi uz Krimas tatāru materiālu, kā arī uz krievu – piemēram, poema simfoniskajam orķestrim “Trīs palmas”, “krievu orientālisma” labs piemērs. Viņam ir arī dažādu tautu (arī ukraiņu) dziesmu aranžējumi.

Atjautīgā un vērienīgā koncertā savrupmājā Slokas 37, Rīgā (05.12.2021) dzirdējam stāstu par komponistu (žurnāliste Hasmika Nuridžanjana un Rafi Haradžanjans), skatijam video projekcijas – tās demonstrēšanai sagatavojusi Elīna Pasečnaja. Bija pasniegta leliskā  monodeklamācija “Mēs atpūtīsimies” ( A. Čehova teksts). Viņu izspildīja no agrākiem koncertiem mums jau pazīstamā jaunā mūziķe Andželīna Amolina un pianists Rafi Haradžanjans. Dzirdējam arī fragmentus no slaveniem “Krimas skicēm” – klavieru duetā spēleja Daugavpils Universitātes docents Gļebs Beļajevs un viņa pasniedzējs prof.Haradžanjans. Deju “Haitarma” Spendiarova aranžējuma orķestrim mūms dejoja – tatāru nāc. uzvalkā! –  rīdziniece Alsu Mālniece. Jaunākā programmas dalībniece bija vijolniece Sofija Poličuka – viņai tikai 7 gadi. Sofija mācās E. Dārziņa skola. Viņa spēlēja Spendiarova “Šūpuļdziesmu” (klavieru partija – pieredzējusā un talantīgā Zarema Ginzburga). Zālē bija iespēja apskatīt 38 melnbaltās  Bruno Alsiņa fotogrāfijas, kas ir veltītas Latvijas tēmai (izstādes kurators J. Slaviks).

2.decembrī tradicionālā festivāla “Vienoti dažādībā” ietvaros I.Kozakēvičas LNKBA nama Lielajā zālē notika nestandartais koncerts. Nestandartais gan pēc programmas, gan pēc dalībniekiem. Tas bija veltīts rakstnieka S. Dovlatova jubilejai, kurš kļuva slavens tieši emigrācijā uz ASV. Un tikai vēlāk – mājās, Krievijā. Viņam tagad Pēterburgā ir uzstādīts liels piemineklis centrā. Un Ņujorkā viņa vārdā nosaukts kāds šosejas posms.

Programmā LNKBA Namā piedalījās aktieri Vadims Grosmans un Natālija Ščeglova. Viņi duetā r umoru lasīja dienas varoņa stāstus. Savas neaizmirstamās krāsas programmā ienesa pianists un muzikologs Rafi Harajanjans, tautasdziesmu izpildītāja Bella Zaharčenko, žurnāliste Hasmika Nurijanjana. Tika sagatavoti arī interesanti videokadri (Elīna Pasečnaja). Gaidām arī koncerta video.