lnkba

Lai padarītu demokrātiju un pilsonisko iesaisti atraktīvu, izprotamu un pieejamu ikvienam, 2. septembrī Kandavā norisināsies projekta “Demokrātisko kompetenču inkubators” POP-UP pikniks “Izgaršo demokrātiju”. Lai piedalītos POP – UP, būs JĀPIERĀDA VEIKTA PILSONISKĀ AKTIVITĀTE (piemēram, veikts brīvprātīgais darbs ar bērniem ar īpašām vajadzībām, sniegta praktiska palīdzība, ziedojums sociālā dienesta redzeslokā esošai ģimenei; persona ir apmeklējusi pašvaldības domes sēdi/ rakstījusi iesniegumu/priekšlikumu pašvaldībai, darbojusies bezvēsts pazudušas personas meklēšanā, ziņojusi pašvaldībai par problēmu ar sociāliem apstākļiem; iesaistījusies brīvprātīgā darbā u.c.).

Šajā saulainajā dienā (2022.08.27) Slokas 37 vakarā ieradās ļoti inteliģenta publika. Ieradās, lai klausītos brīnišķīgas vācu melodijas Rīgas Vācu kultūras biedrības ansambļa Morgenrot (vadītāja Līga Miķelsone) interpretācijā – ieskaitot vecos melodijas. Piemēram, komponista Pretoriusa melodijas (tos spēlēja flautīste Ilse Šēnberga). Mums dziedāja arī Vlads Šulmans (baritons). Un pa ceļam šīs programmas apmeklētāji dzirdēja stāstus par Bavārijas tērpu iezīmēm. Lielisku vietu organizatori atklāja nesen kā koncertu gaisā telpu LNKBA Namā parkā. Klausītāji guva estētisku baudījumu no skaistākās mūzikas (bija arī uzliesmojošas polkas), no pašas dabas un komunikācijas kā tādas.

Fotoreportāža

Aicinām uz Rīgas vācu kultūras biedrības vokāli instrumentālā ansambļa “Morgenrot” vasararas koncertu (ansambļa vad. Līga Mikelsone) LNKBA Nama dārzā (Rīgā, Slokas ielā 37) 27.0 plkst.16.00.  Sliktu laika apstākļu gadījumā koncerts notiks telpās. Koncertā tiks atskaņota vācu tautas un vācu komponistu mūzika no sendienām līdz mūsdienām.

Visi laipni gaidīti! Ieeja brīva.

Fotoreportāža

RVKB Ansambļa „Morgenrot” koncerts

PROGRAMMA

I daļa – Vēsture iz vāciskā  

Vācu tautas un vācu 16.-18.gs. komponistu skaņdarbi

La Volta – Michael Praetorius (1571-1621);
Les Baccanales – M.Praetorius
Burrē – M.Praetorius
Chacona (Sonata op.1, No3) – Johann Mattheson (1681-1764)
Die guldene Sonne – vācu tautas melodija
Pretuler polka – Stieringen volksmelodie
Eine kleine Nachtmusik – W.A Mozart, text Lorenz Maienhofer
Danse Allemande Nr1 en Re Majeur – F.J.Haydn(1732-1809)
Wenn alle Brunnlein Fließen – vācu tautas melodija
Nun will der Lenz uns grüßen – vācu 16.gadsimta kanons
Es tonen der Lieder – vācu tradicionālais kanons
Bergler polka – vācu tautas melodija
Kleines haus am Wald – vācu tautas melodija
Liebe ist nisht nur ein Wort – vācu baznīcas dziesma

II daļa – Tautu vēstures stāsti caur toņkārtām

Muzikāls vēstījums “Geto dziesmas – tautas dvēseles atmiņās”

Vladlens Šuļmans – Ebreju kultūras mantojums, Maksa Goldina biedrības vadītājs

Priekšlasījums “Mūzikas pasaule – tautas likteņgaitās” – Dace Šulmane

Vilne (A.Olshanetsky, A.Wolfson)
Beltz (A.Olshanetsky, I.Jakobs)
Lecha Dodi (tradicionālā ebreju dziesma)
Keli Ato (tradicionālā hasīdu dziesma)

Dzied cilvēki – dzied tauta

Die Kreutz polka – Austriešu tautas polka
Skroders sēž uz akas  – S.Šlihtings/latv.t.teksts
Dzied, māsiņa skaistas dziesmas – latv. tautas dziesma
Saule rāja mēnestīnu – latviešu t.dz.
Am strand der Biskaya – Pie Dzintara jūras – tautas ziņģe
Der grüne Wald – Šalc zaļais mežs – tautas ziņģe
Kornblumen Blau – Rudzupuķu zilas – tautas ziņģe
Vecais ratiņš – Das alte Spinrad – tautas ziņģe
Ansambļa teatrāli- muzikāls priekšnesums “Runā vācu tautastērps: “Von Rock bis Seppel!””

MŪZIĶI:

Līga Miķelsone – klavieres, vijole, vokāls; Ilze Šenberga – flauta, ukulele, tamburīns;

Zane Baltalksne – vijole, klavieres; Lidija Veismane – ukulele, tamburīns

Vladlens Šulmans – vokās

Daudz pozitīvu iespaidu no mākslinieciskās tikšanās (2022.08.24) – arī ar dažu filmu un izrādes fragmentu demonstrēšanu ekranā – ar aktrisi, režisori, teātra eksperti Mariju de Valukofu I.Kozakēvičas LNKBA nama Lielajā zālē. Mūsu priekšā bija patiesi radošs cilvēks! Viņai ir daudz šķautņu. Marija ir entuziasma pilna, mākslinieciska, domā plaši un moderni, erudīta, uzņēmīga… Turklāt viņai ir bagāts vārdu krājums. Komunikācijai ar klausītājiem-skatītājiem atvēlētais laiks, tostarp atbildēm uz uzdotajiem jautājumiem, paskrēja ātri – gandrīz nemanāmi. Gribētos cerēt uz kultūras sakaru turpināšanos ar Mariju mūsu nama zālēs un tās parkā.

Lielzeltiņu observatorija 30.09.22.- 02.10.22. plānojas KOSMISKAIS plenērs.

Programa arī KOSMISKA: observatorijas pakalpojumi, zvaigžņu naktis, ķīmijas eksperimenti, mākslas lekcijas, gleznošanas nodarbības, ļoti kvalitatīvs veģetārais lauku ēdiens, pirts, ugunskurs, izstādes apmeklējums Talsos. Iebraukšana piektdien pēcpusdienā, aktīvi strādājošie arī laipni aicinati! Lai pieteikties rakstiet PM vai WhatsApp +371 22334243. Paldies par viesmīlību harizmātiskajiem observatorijas īpašniekiem un zinātnes patiesajiem entuziastiem Людмила Климанская Сергей Климанскис

No 24. līdz 26. augustam k/t “Kino Citadele” (“Forum Cinemas”) norisināsies starptautiskais Ukrainas filmu maratons “CinemAid”, kura ietvaros varēs noskatīties spilgtākās ukraiņu filmas. Latvijas skatītājiem būs iespēja noskatīties četras brīnišķīgas ukraiņu filmas: “Šķedriks” (“Carol of the Bells”), “Priekšnojautas” (“Передчуття”), “Kauja pie Knutijas” (“Knuty 1918”) un “Neuzvaramā cilts” (“Zakhar Berkut”).

Plašāka informācija un pilna programma pieejama šeit.

Rīgas pilī svētdien svinīgā ceremonijā otrā Valstiskuma balva piešķirta mūžībā aizgājušajam latviešu dzejniekam, atdzejotājam un publicistam Knutam Skujeniekam, godinot viņa valstisko stāju un mūža darbu latviešu literatūrā. Uzrunājot klātesošos, Valstiskuma balvas patrons Valsts prezidents Egils Levits uzsvēra, ka Latvijas pamats ir latviešu kultūra.

https://nra.lv/latvija/389708-valstiskuma-balva-pieskirta-muziba-aizgajusajam-latviesu-dzejniekam-knutam-skujeniekam.htm

P.S. Svinīgajā ceremonijā tika aicināti piedalīties I. Kozakēvičas LNKBA valdes priekšsēdētājs Rafi Haradžanjans, Asociācijas čigānu un vācu biedrību pārstāvji.

19.08.2022. Latvijas Moldāvu kultūras centrs “Dačija”  organizēja Moldovas Republikas neatkarības dienai veltīto festivālu. Pasākums notika LNKBA Lielajā zālē. (vairāk…)

Kā informēja Tiesībsarga biroja pārstāve Ruta Siliņa, tiesībsargs atbalsta Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdē izskanējušo risinājumu par mazākumtautību valodas un kultūrvēstures interešu izglītības programmas vadlīniju īstenošanu, uz kuru pamata vietējās skolas, kultūras nami vai citas iestādes varēs nodrošināt bērnu mācības par savas tautības valodu un kultūru. Tiesībsarga birojā uzsver, ka šo interešu izglītību būtiski nodrošināt ir tieši Latvijas mazākumtautībām jeb tām, kas vēsturiski Latvijā ir dzīvojušas.

https://nra.lv/latvija/389581-tiesibsargs-butiska-ir-mazakumtautibu-valodas-un-kulturvestures-interesu-izglitibas-programmu.htm

ASV filmu iespējams redzēt kinoteātros Losandželosā un Ņujorkā, kā arī straumēšana platformā “Apple TV”. Vēršot uzmanību, uz ko skatītājam jābūt gatavam, apmeklējot filmu, režisors Aiks Karapetjans stāsta: “Skatītājam, ejot uz filmu, jābūt pilnīgi brīvam no jebkādiem priekšstatiem. Nevajag neko gaidīt. Jāatdodas tikai un vienīgi tam, ko redzat uz ekrāna. Jāaizmirst sevi un savu dzīvi, kas bijusi pirms seansa. Manuprāt, tieši tad arī filma nostrādā. Tā ir ļoti ironiska, tāpēc arī prasa nedaudz atbrīvoties no dažādiem kompleksiem un priekšstatiem.” ASV kritiķi vairākkārt atzīmējuši, ka režisors Aiks Karapetjans kopā ar scenārija līdzautoru, scenāristu Aleksandru Rodinovu un operatoru Jurģi Kminu radījuši melnās komēdijas pasaku, kas iedvesmu smēlusi Homēra “Odisejā”.Filma uz Latvijas kinoteātru ekrāniem nonāks šī gada 8. septembrī.

https://www.lsm.lv/raksts/kultura/kino-foto-un-tv/rezisora-aika-karapetjana-melna-komedija-sema-celojumi-nonak-uz-kinoekraniem-asv-un-kanada.a469892/

Aicinām 2022.gada 27.08. plkst.16.00 Slokas ielā 37 uz Rīgas Vācu biedrības vokali instrumentālā ansambļa Morgenrot vasaras darza koncertu. Programmā vācu tautas un dažadu laikmetu komponistu mūzika.

Ieeja brīva.

I.Kozakēvičas LNKBA Nāmā L.zālē 2022. gada 16. augustā  notiks dzejas un dziesmu vakars “AUGUSTA VIRSOTNĒ”, “Baltijas dzejnieku ģilde savāc draugus”.

Fotoreportāža 

(vairāk…)

Radošā tikšanās “Maria de Valukoffa. “Teātris un kino gadsimtu mijā. Sīkāk.” – 24.augustā plkst.18.00 notiks I. Kozakevičas LNKBA Namā L.zālē.

Marija de Valjukoffa ir aktrise, teātra un kino režisore, mākslas vēstures speciāliste. Marija ir beidzis Krievijas Teātra mākslas institūta režijas nodaļu (1990). 1992. gadā viņa devās uz Parīzi, kur studēja Absurda teātra dramaturģiju. Marijas radošā darbība pēdējos gadus saistīta ar Latviju. Lūk, piemēri:

2018. gads – īsfilma “Vienā elpā” tiek filmēta Rīgā.
2020. gads – A.S.Puškina “Pīķa dāma” iestudējums Jūrmalā – Teātro Fabrica.
2021 gads – Teatro Fabrica V. Galutvas operas-baleta “Jokko baltais tauriņš” iestudējums.
2022. gads – programma “Tikai flirta labad” – Jaunais 60. gadu vilnis Francijā. Pirmizrāde notika Jūrmala, Dzintaru koncertzāle.

Ieeja brīva.
P.S. Sagatavojiet jautājumus par mākslas tēmam. Tikšanās laikā uz tiem saņemsiet izsmeļošas atbildes: Marija ir ne tikai izcila humanitārā izglītība. Viņa lieliski pārvalda vārdu, viņai ir labas oratoriskās īpašības un komunikācijas dāvana.

Š.g. 26.- 28. augustā Rīgas Vērmanes parkā virmos
lietuviešu amatnieku, tautas daiļamatnieku un kulinārijas mantojuma meistaru gadatirgus. Notiks lietuviešu zarainā pīrāga Šakotis cepšanas paraugdemonstrējumi,
baudīsim siltos lietuviešu nacionālos ēdienus, garšosim lietuviešu pašceptu maizi un mājas kvasu. Apmeklētājus priecēs Latvijas lietuviešu kultūras biedrības deju un dziesmu ansambļi kā arī kolektīvi no Lietuvas.

Lietuviešu dienu organizatori: Latvijas lietuviešu kultūras biedrība,
asociācija „Amatų šalis“ („Amatu zeme“), Rīgas Lietuviešu vidusskola.
Pasākuma veicinātājs – Lietuvas Republikas vēstniecība Latvijā.

26. augustā

16.00 – 19.00 – Svētku atklāšana. Māksliniecisko kolektīvu koncerts.

10.00 –22.00 – Lietuviešu gadatirgus.

27. augustā

10.00-22.00 – Lietuviešu gadatirgus.
12.00-17.00-Māksliniecisko kolektīvu koncerts.

28. augustā

10.00-19.00 – Lietuviešu gadatirgus.
12.00-17.00-Māksliniecisko kolektīvu koncerts.

Romana Sutas gleznotais Alfreda Bīlmaņa portrets padomju laikā tika slēpts no sabiedrības, jo tā fonā bija uzgleznots Latvijas valsts sarkanbaltsarkanais karogs. Glezna bija ļoti sliktā stāvoklī un glabāta slēptā vietā, tāpēc bija jāveic pamatīgi restaurācijas darbi. Minēto gleznu Latvijas Nacionālais mākslas muzejs ieguva līdz ar mantojumā iegūtajiem abu mākslinieku darbiem un personisko arhīvu. Romana Sutas un Aleksandras Beļcovas muzejs ir Latvijas Nacionālā mākslas muzeja filiāle Rīgā, Elizabetes ielā 57a.

Tieslietu ministrija (TM) strādā pie Divvalodības ierobežošanas likumprojekta, kas ierobežotu krievu valodas lietošanu darba vietās un publiskās vietās, portālam “Delfi” pavēstījis tieslietu ministrs Jānis Bordāns (K). Lai arī referendums (2012) apliecināja iedzīvotāju vēlmi pēc latviešu valodas kā vienīgās valsts valodas, ministrs norāda, ka “praksē ilggadējas sekas rusifikācijai ir tādas, ka ir nostiprinājusies prakse ikdienas saziņā, pakalpojumu sniegšanā un arī darba vietās līdztekus izmantot gan latviešu, gan krievu valodu”.

https://zinas.tv3.lv/latvija/tm-plano-ar-likumu-ierobezot-krievu-valodas-lietosanu-darba-vide/

Kamēr eksperti lēš un dokumentē kultūras vērtību milzīgos zaudējuma apmērus Ukrainā, tie pieaug ik dienu. Reizē esošais kultūras mantojums arvien dod cerību cilvēkiem. “Okupanti par savu ienaidnieku uzskata arī kultūru, izglītību un cilvēci,” vasaras sākumā viņa ikvakara runā uzsvēra Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.

https://www.la.lv/iznicinats-izlaupits-nozagts