Šodien festivāla “Pavasara avots-2025” ietvaros I.Kozakēvičas LNKBA Namā tika atklāta Liepājas mākslinieka Alekseja Kosineca darbu izstāde.
Galerijā Jēkabs, kas atrodas uz tāda paša nosaukuma ielas Vecrīgā, līdz 24.aprīlim apskatāma Rīgas mākslinieces Neonila Medvedeva gleznu izstāde. Iesakām apmeklēt! Mākslinieces kolēģis slavenais meistars Nikolajs Krivošeins aicina paskatīties un “izbaudīt krāsu mūziku”.
“Sākot iet iekšā grāmatā, es domāju par to, ko nozīmē četrpadsmitgadīgai meitenei, klases primadonnai, trīs brāļu lolotai, despotiska tēva lolotai, ka tev visu atņem un iemet bedrē, kā tu jūties tajā laikā. Tas bija tas, kas man palīdzēja ieiet manas mammas domās un iztēloties,” saka grāmatas “Ar balles kurpēm Sibīrijas sniegos” – stāsta par pārtikušas, inteliģentas latviešu ģimenes izsūtīšanu uz Sibīriju, – autore Sandra Kalniete. Dziļam iejušanās un izpratnes procesam, veidojot izrādi ar tādu pašu nosaukumu Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātrī, izgājuši cauri visi režisores Lauras Grozas iestudējumā iesaistītie.
https://www.lsm.lv/raksts/kultura/teatris-un-deja/23.03.2025-ko-nozime-kad-tev-visu-atnem-un-iemet-bedre-cehova-teatra-izrade-ar-balles-kurpem-sibirijas-sniegos.a592113/
Seminārā iedzīvotājiem bija iespēja uzzināt viņu apkaimei specifisko civilās aizsardzības informāciju, apgūt prasmes, kā pielāgot savu pagrabu droša patvēruma vietai, kā salikt 72h somu un kā veicināt savu mentālo noturību ārkārtas situācijā. RSU pētnieks, drošības un noturības eksperts Vitālijs Rakstiņš informēja par “Pretošanās rokasgrāmatu” un tajā sniegtajiem ieteikumiem iedzīvotājiem, savukārt Rīgas domes Civilās aizsardzības un operatīvās informācijas pārvaldes (CAOIP) eksperti analizēja aktuālo situāciju apkaimē un tai blakus esošajās teritorijās – kur atrodas paaugstinātas bīstamības objekti, evakuācijas ceļi, patvertnes, pulcēšanās punkti un kādi ir iespējamie riski. Semināri šogad notiks vēl sešos dažādos Rīgas apkaimju punktos.
https://www.riga.lv/lv/jaunums/ridzinieki-motiveti-apgut-civilas-aizsardzibas-zinasanas-sava-apkaime-praktiskais-seminars-teika-kupli-apmeklets
“Izglītības un zinātnes ministrijas kapacitāte ir neapmierinoša, trūkst cilvēku, kas strādā, trūkst cilvēku vadošos amatos. Nav, kam dažkārt dot uzdevumus. Tāpēc viena no akūtām prioritātēm ir vispār sakārtot IZM, lai būtu profesionāli cilvēki, kas var šīs sarežģītās reformas veidot,” sacīja Melbārde…
https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/20.03.2025-izglitibas-ministre-eiropas-fondu-lidzeklus-izglitibas-nozare-apgust-slikti-ministrijai-trukst-kapacitates.a592260/
29. martā plkst. 16.00 Mazās ģildes L. zālē notiks koklētāju ansambļa “Teiksma” (vadītāja Kristīne Dmitrijeva) 70 gadu jubilejas koncerts “Kopā būt…”. Koncertā skanēs gan latviešu tautas mūzikas apdares, gan latviešu komponistu skaņdarbi, no kuriem daļa rakstīti īpaši koklētāju ansamblim “Teiksma”. Koncerta programmā iekļauti arī populārās mūzikas pārlikumi, kā arī skaņdarbi, kas katrai no kolektīva dalībniecēm īpaši tuvi un saistīti ar kādu stāstu no “Teiksmas” radošā mūža bagātā pūra.
Ieeja bez maksas.
Prof. Rafi Haradžanjans: “Vakar LNKBA Namā man bija prieks runāt, kontaktēt ar žurnālistu un fotogrāfu no Parīzes. Lidija Kasparjana ir armēņu izcelsmes. Viņas tēvs ir leģendārais fotogrāfs Rože Kasparians. Ir saglabājušās daudzas viņa fotogrāfijas ar slavenām franču kultūras personībām. Jo īpaši Aznavuru, kuru viņš fotografēja no jaunības gadu no gada. Kopā ar savu tēvu pēdējā kara laikā reģionā Lidija nebaidījās filmēt un dokumentēt armēņu kultūras mantojumu Artsahà. Viņu es!galvenokārt interesēju kā radošs cilvēks, kā pianists, uzņēma daudz attēlu. Tostarp pie klavierēm Lielajā zālē. Apskatījām arī LNKBA savākto Latvias armēņu mākslinieku gleznu kolekciju. Un nevarējām nepadomāt – cik skaista ir liela glezna, ko dāvinājis mūms Vasīlijs Hvatovs. Šī jūras ainava karājas otrā stāva koridorā, pie ieejas Konferenču zālē”.
Aicinām piedalīties gleznu un grafikas kolektīvajā izstādē “Kaķu skaistums” – tā tiks atklāta festivāla “Pavasara avots-2025” ietvaros I.Kozakēvičas LNKBA namā 27.martā plkst.18.00. Mūsu rīcībā jau ir J. Elgurta, I. Abramenko, Rahmeta, N. Vorobjovas darbi… Bet arī jauni vārdi sagādās prieku pasākuma rīkotājiem.
Lai piedalītos, zvaniet izstādes kuratoram Jurijam Slavikam (27 793250).
14. martā 4. dienvidu valstu vēstniecības Latvijas Republikā (Azerbaidžāna, Uzbekistāna, Turcija, Kazahstāna) brāļu Kokaru zālē Mežaparkā izmantojot unikālas nacionālās krāsas, ar plāšu vērienu rīkoja pavasara svētkus NOVRUZ. Programma bija oficiālas uzrunas un koncertuzvedumi ar nacionālu piegaršu – talantīgi mākslinieki bija no visām četrām augstāk minētajām valstīm. Un tad tika dāsni piedāvāti tipiski austrumu gardumi.
Patīkami atzīmēt dienvidu studentu lielo uzmanību pret daudzajiem pasākuma apmeklētājiem. Šobrīd viņi iegūst augstāko izglītību Rīgā. Svētkos bija ieradušies pārstāvji no I.Kozakevičas LNKBA piecām organizācijām.
Pasākumā 8.martā 2025. gadā I.Kozakēvičas LNKBA Namā (lielā zāle, vacu biedrības telpa) un teritorija, piedalījās: RVKB biedri, ansamblis „Morgenrot”, biedrības interesenti un atbalstītāji,
– klātienē. Vācu kultūras zinātāji, Latviešu-Vācbaltu Centrs „Domus Rigensis”, Latvijas mazākumtautību pārstāvji (baltkrievu, poļu, krievu),LNKBA pārstāvji, bērni un jaunieši, cilvēki ar īpašām vajadzībām (pēc
iespējas) u.c. 35 dažādu tautību un paaudžu pārstāvji: 30 pieaugušie, 5 –
jaunieši un bērni. Aktivitātes apraksts: “Vācija – Eiropas intelektuālā
citadele (1900- 2025)”. Vācu sociālās kultūras prakse un tradīcijas (apzināšana un apmaiņa), tradicionālās sarunvalodas sekmēšana– vada biedrības eksperts.
Aktivitāte nepieciešama RVKB biedru iesaistei biedrības aktivitātēs, kvalitatīvai starpkultūru apmaiņai. Pasākumā tika apskatītas šādas tēmas ” Vācbaltiešu kultūras mantojuma darbnīca – “Karls Šīrens-nezūdoša aktualtitāte”. “Vācbaltiešu jubilejas/nozīmīgākie pasākumi Lietuvā un Igaunijā – 2025”. Dalībnieki klausījās Ansambļa „Morgenrot” koncertu un tradicionālo vācu dziesmu meistarklase. Pasākumā aktīvi piedalījās Ilze Garda, Lidija Veidemane, Dace Šulmane, Ingmārs Bisenieks, Valdis Kraulis.
Pasākums “Der Schmetterling hat erwachte Flügel” Rīgas vācu kultūras biedrības kolektīvam izdevies īsti pavasarīgi un kā jau jauno gadalaiku gaidot – enerģiski
Jelgavas Ģ.Eliasa vēstures un mākslas muzejs (adrese: Jelgava, Akadēmijas iela 10) aicina apmeklēt Hermaņa Vizuļa darbu izstādi. Tie ir izgatavoti ar pasteļiem, akvareļiem un akrilu, bēt ilustrācijās izmantota datorgrafika. Ukraiņu māja Latvijā (adrese: Rīga, Strugu iela, 4) līdz 29. martam gaida apmeklētājus uz mākslinieces Poļinas Velleres izstādi “Divas krāsas”. Šī ir mūsdienīga tradicionālās tautas izšuvumu interpretācija monumentālajā glezniecībā.
Ne tikai uzturēt to, kas ir, bet atbalstīt jaunradi – tas no pašiem pirmsākumiem bijis viens no Latviešu fonda stūrakmeņiem. Tagad Latviešu fonda dienas kārtībā ir virkne Latvijā un ārpus Latvijas notiekošu kultūras norišu. Tikmēr radošajiem latviešiem fonda atbalsts ir vērtīgs ieguvums, reizēm dzinulis realizēt projektus, kas citkārt dienas gaismu neieraudzītu.
https://www.lsm.lv/raksts/kultura/kulturtelpa/14.03.2025-noticet-sapniem-un-uzdriksteties-ka-latviesu-fonds-amerika-palidz-dzivot-latviesu-kulturai.a591452/
“Svitanak” aicina baltkrievus kopā atzīmēt 25.marta akta 107.gadadienu, ar kuru tika proklamēta Baltkrievijas Tautas Republika. Pasākums notiks svētdien, 30. martā plkst.14.00, Latvijas Nacionālo kultūras biedrību asociācijas Namā (Slokas ielā 37, Rīgā) ar Varšavas baltkrievu mākslinieku piedalīšanos! Jūs gaida svētku koncerts, kurā piedalās talantīga baltkrievu ģimene: Zmicer un Geralds Bartosiks un Justina un Tatjana Karpilovičas. Pasākumā notiks Zmicera Bartosika grāmatas prezentācija un autogrāfu sesija. Ieeja brīva.
Nastasijas Arājas izstādes atklāšana notika 12. martā ļoti patīkamā draudzības un savstarpējas sapratnes gaisotnē. Apmeklētāju bija daudz, tajā skaitā arī jaunieši. Nastasija ir Baltijas baltkrievu mākslinieku Apvienības biedre (vad. Vasils Malīšics). Atklāšanas ceremonija notika I.Kozakēvičas LNKBA Nama Kamīnzālē, kur izkārti un izstādīti aptuveni 20 Nastasijas darbi – аtšķirīgas un ļoti profesionālas. Šī ir viņas pirmā personālizstāde Latvijā. Māksliniece studēias Minskā. Un tikai pēdējos trīs gadus dzīvo Latvijā, labi runā latviski, pastāstīja par savu radošo ceļu un interesēm mākslā. Izstādes atklāšanas ceremonijas spilgtākais punkts bija jauno mūziķu uzstāšanās. Apsveikuma vārdus teica Dr.art Rafi Harajanjans, mākslinieki Vjačeslavs Telešs, Vasils Malīšics, Ilgnese Avotiņa. Bēthovena Sonāti Nr.9 spēlēja Jekaterina Balakleyskaya – – viņa ir no Jazepa Medina mūzikas skolas. No Rīgas 34.skolas kopā ar skolotāju ieradās divas jaunas dziedātājas un klarnetists. Viņi ļskaisti un brīvi muzicēja. Izstāde būs apskatāma mēnesi. Apmeklējums bez maksas.
Starptautiskais folkloras festivāls “Baltica” notiek kopš 1987. gada, un katru reizi tas notiek citā Baltijas valstī. No 26. līdz 29. jūnijam jau 13. reizi Latvijā notiks starptautiskais folkloras festivāls “Baltica”, kura galvenā tēma šogad būs valoda. Rīgā, Siguldas novadā un Daugavpilī notiks dažādi koncerti, danči, meistardarbnīcas un citi pasākumi, kas pulcēs folkloras kopas un etnogrāfiskās grupas no visiem Latvijas novadiem un Baltijas. Viesu vidū būs arī folkloras kopas un tradicionālās mūzikas grupas no Peru un Ukrainas, kā arī ukraiņu diasporas pārstāvji. Festivāla programma tiks izziņota maijā.
https://www.km.gov.lv/lv/jaunums/starptautiskaja-folkloras-festivala-baltica-uzmanibas-centra-bus-valoda?fbclid=IwY2xjawI9CohleHRuA2FlbQIxMQABHe2jbAtUrYe4iSK4JEIjIQWLLwgzNJVp7Y01rWYrWaKyhRlrVNQ5jvhHQw_aem_rzKaE6VxrTR9h07TAwfYSQ&utm_source=https%3A%2F%2Flm.facebook.com%2F&sfnsn=mo
27. martā plkst. 19.00 aicinām uz pavasarīgu ļoti enerģisku koncertu – uzstāsies muzikālā grupa “AME ROMA” un vijolnieks ALEKSEJS KOĻESŅIKOVS. Koncerts notiks kinoteātra Splendid Palace Lielā zālē. Rudeviču ģimene kopš 2015. gada rīko Starptautisko Romu kultūras festivālu Latvijā, kurā piedalās labākie romu mūziķi no visas pasaules.
Biļešu cenas no 17€
…es gribu panākt, ka bibliotēka Latvijā ir paradums ikvienam Latvijas iedzīvotājam. Lai ikviens no mums saprot – man ir pamati, man ir balsts, man ir šis paradums, es zinu, kur vērsties pēc informācijas, kur mani sapratīs, kur ir cilvēki, kuriem rūp, lai man izdodas. .. Otrs – es patiešām ceru iedibināt šo spēcīgo lasīšanas stratēģiju valstiskā līmenī. Nostiprināt visus instrumentus un programmas, kas padara Latviju par lasošu, spēcīgu, zinātkāru, izzināt kāru valsti un sabiedrību. Un te es runāju ne tikai par bērniem un jauniešiem, bet vispār sabiedrību kopumā. Trešais – tas ir viss, kas saistās ar bibliotēkas lomas nostiprināšanu. Jo īpaši bibliotēkas kā spēlētāja lomu arī mākslīgā intelekta nākotnes sarunās, digitālās nākotnes sarunās. Ņemot vērā, ka esam viens no priekšgājējiem visā digitālajā transformācijā Latvijā, domāju, ka mēs esam viens no spēcīgākajiem resursiem, kas var dot arī nākotnes atslēgas tam, kā attīstīt digitālos jautājumus, kā pārdomāti ieguldīt valsts naudu digitālos risinājumos…
https://www.lsm.lv/raksts/kultura/kulturtelpa/09.03.2025-lnb-direktore-dagnija-baltina-gribu-panakt-ka-biblioteka-latvija-ir-paradums-ikvienam-latvijas-iedzivotajam.a590718/