69 gadus vecais Prevosts, kļūdams par 267.katoļu baznīcas pāvestu, pieņēmis vārdu Leons XIV.Jaunais pāvests, kuram jāstājas Otrajās Lieldienās mirušā Franciska vietā, tika ievēlēts konklāva otrajā dienā, kur par jauno pāvestu balsoja 133 kardināli. Pāvesta ievēlēšanai bija nepieciešams divu trešdaļu balsu vairākums.

https://nra.lv/pasaule/490551-par-jauno-pavestu-ceturtdien-ievelets-asv-kardinals-roberts-prevosts.htm

Atzīmējot 80. gadskārtu kopš Otrā pasaules kara beigām, Latvijas Nacionālā bibliotēka  2025. gada 7. maijā norisinājās starptautiska zinātniska konference “Kopīgā pagātne un mainīgās interpretācijas: Otrā Pasaules kara nozīme Latvijā, Eiropā un mūsdienu pasaulē”, kuru rīkoja Latvijas Kara muzejs, Latvijas Okupācijas muzejs, LNB un PSRS okupācijas nodarīto zaudējumu aprēķināšanas komisija. Zinātniskā konference “Kopīgā pagātne un mainīgās interpretācijas: Otrā Pasaules kara nozīme Latvijā, Eiropā un mūsdienu pasaulē” rosināja jaunas diskusijas par kara mācībām, sekām un tā ietekmi uz mūsdienu pasauli, īpaši ņemot vērā pašreizējos globālos konfliktus un spriedzi starptautiskajās attiecībās. Konferencē ar priekšlasījumiem un dalību paneļdiskusijās piedalījās eksperti no Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Kanādas, Lielbritānijas, Nīderlandes un Polijas.

LNB

Talantīgā jaunā māksliniece, nesen Kijevas iedzīvotāja, Katerina Baranova tagad studē LMA. Viņas spilgtie, iztēles bagātie, etniski skaidri kolorētie darbi būs apskatāmi I.Kozakēvičas LNKBA Nama Lielajā zālē. Izstādes atklāšana notiks 14. maijā plkst. 18.00. Koris Dņipro (vad. Ivans Nalivaiko) dziedās brīnišķīgas ukraiņu tautasdziesmas. Uzstāsies arī jaunais Rīgas pianists Timurs Garists. Ieeja bez maksas.

Galerija MuseumLV aicina profesionālus māksliniekus piedalīties starptautiskajā vizuālās mākslas konkursā GRATA BALVA 2025 “Zelta laikmets”.
Izstādes kurators – Deniss Hanovs, LMA profesors.
GRATA BALVA ir ikgadējs starptautisks konkursa projekts, ko 2018. gadā izveidoja galerija MuseumLV sadarbībā ar kultūras centru Grata JJ. Vidēji vairāk nekā 200 darbi veido daudzpusīgu priekšstatu par mūsdienu mākslu glezniecībā, tēlniecībā, grafikā, keramikā, tekstilmākslā un digitālajā mākslā. Izstāde notiek abos galerijas stāvos.
Projekta mērķis ir veicināt komunikāciju, pieredzes apmaiņu mākslinieku vidū un popularizēt viņu radošo darbību. Naudas balva ir papildu stimuls mākslinieku profesionālajai attīstībai. Visi izstādītie darbi ir pieejami iegādei. Konkursa dalībnieki un mērķauditorija – profesionāli mākslinieki, kuru darbu kvalitāte atbilst galerijas standartam, kā arī galerijas apmeklētāji no dažādām valstīm. Sīkāku informāciju meklējiet galerijas ml.

1990.g. 4.maijs: Deputāti Ita Kozakēviča un Jānis Kinna pēc Neatkarības atjaunošanas deklarācijas pieņemšanas. A.Vegnera foto no 1991.g.. Barikāžu muzeja krājums.

Pirms trīsdesmit pieciem gadiem mēs spējām vienoties kopīgam mērķim. Mērķim, kas svarīgāks par ikdienas nesaskaņām. Brīvai, neatkarīgai Latvijai. Esmu pārliecināts, ka arī šodien mēs to spējam.

Tādēļ šodien svinēsim 4. maiju – mūsu valsts neatkarības atjaunošanas svētkus! Jo svinēt un priecāties ir tikpat svarīgi kā sargāt. Satiksim savus mīļos. Apsveiksim arī tos kaimiņus, ar kuriem nekad neesam runājuši. Priecāsimies kopā ar svešiniekiem. Jo, ja mērķis mums ir viens, mēs neesam svešinieki. Mēs visi esam savējie! Mēs esam Latvija.

Priecīgus mūsu Brīvības svētkus!

https://www.president.lv/lv/jaunums/valsts-prezidenta-edgara-rinkevica-apsveikums-latvijas-republikas-neatkaribas-atjaunosanas-35-gadadiena

4.maijā – Latvijas Neatkarības atjaunošanas dienā, uzvilksim goda tērpu, sēdīsimies pie balti klātiem galdiem un svinēsim savu BRĪVĪBU! Teiksim paldies cilvēkiem, kuriem pirms 35 gadiem bija drosme un pārliecība iestāties par Latvijas neatkarību!
Kopā ar etno grupu “Stiprās Sievas” man bija liels prieks 4.maija svētkus ieskandināt Aivara Endziņa, Augstākās padomes deputāta, kas balsoja Par, mājās.
Dace Melbārde
https://www.youtube.com/watch?v=cGex6yxllEc

I.Kozakèviças LNKBA Nama Lielajā zālē 2.maiā sanākušie ar patiesu interesi klausījās slavenās Rīgas dzejnieces Dagnijas Drejkas dzejoļus  –  tajā skaitā bērniem –  un arī  tulkojumus (no poļu, ukraiņu valodas). Pati autore tos lasīja latviešu valodā. Dagnija Dreika, Latvijas Poļu savienības biedre,  I.Kozakēvičas LNKBA valdes locekle.  Radošā vakara laikā skanēja arī  ārkārtīgi  skaistā F. Šopēna mūzika. To interpretēja jaunā pianiste Sofija Varčenko (viņa ieradās no Odesas pirms trim gadiem) un profesors Rafi Haradźanjans.

Tā saucās pasākums, ko šodien I.Kozakēvičas LNKBA Namā  kopīgi rīkoja Rīgas vācu kultūras biedrības un Latvijas baltkrievu kultūras biedrības “Svitanak”.  Pie skaisti klātiem galdiem cilvēki apsprieda Latvijas neatkarības atjaunošanas jautājumus un klausījās muzikālos sveicienos.

                             

 

Maija brīvdienas nemazināja I. Kozakeviča vārdā nosauktās LNKBA kultūras darba aktivitāti. 1. maijā plkst. 12:00 sāksies Rīgas Vācu kultūras biedrības pasākums “Baltais galdauts”, kas notiek ar Baltkrievijas kultūras biedrības “Svitanak” piedalīšanos un LPA atbalstu, par ko pateicamies alianses darbiniekiem. Nākamajā dienā, 2. maijā plkst. 17:00, tiks atklāts slavenās Rīgas dzejnieces, LNKBA aktīvistes, dzejas vakars. Dzejoļi tiks lasīti latviešu, poļu un citās valodās. Jūs dzirdēsiet arī skaistu mūziku. Jo īpaši F. Šopēna darbi. Tos spēlēs jaunā pianiste Sofija Varčenko un profesors Rafi Haradžanjans. 10. maijā vecajā mājā Slokas ielā 37 ieradīsies talantīgu pianistu grupa no Daugavpils. Viņus vada Ilona Broka. Koncerts sāksies pulksten 15:00. Savukārt 14. maijā plkst. 18.00 tiks atklāta Katerinas Baranovas personālizstāde. Vēl nesen viņa dzīvoja Kijevā, un tagad veiksmīgi studē LMA. Viņas gleznās ir daudz etnisku motīvu un tās ir ļoti krāsainas. Izstādes atklāšanas ceremonijā sola piedalīties Ukrainas koris “Dņipro” (vadītājs Ivans Naļivaiko).

Ieeja visos pasākumos ir bez maksas –  tādas ir  LNKBA tradīcijās.

Latvijas čigānu nacionālās kultūras biedrības priekšsēdētājs un President of International Romai Union Normunds Rudēvičs rakstīja: “15.04 Veljko Kajtazi man svinīgi pasniedza ordeni “Romani daj” Par izcilu ieguldījumu romu kultūras attīstībā un romu nacionālās minoritātes stāvokļa uzlabošanā Horvātijas Republikā”.

Apsveicam! Esam priecīgi par Normundu un lepojamies ar viņa panākumiem.

I.Kozakēvičas LNKBA Namā notiekošā pasākumā, kas veltīts armēņu genocīda 110. gadadienai, tulkotāja Valda Salmiņa stāsta par austriešu rakstnieka Franca Verfela grāmatu “Mūsas kalna četrdesmit dienas” par šo tēmu. Grāmatu latviešu valodā tulkojusi tulkotāja Ilze Paegle-Mkrtčjana.