lnkba

Koru konkursa fināls jeb “Koru kari” ieskandināja XIII Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkus 4. jūlijā. Konkursā piedalījās 76 Latvijas izglītības iestāžu labākie kori ar 3620 dziedātājiem četrās kategorijās: zēnu kori, 4.–9. klašu kori, 5.–12. klašu kori un jauktie kori. Dziesmu un deju svētku noslēguma koncertā “Te-aust” paziņots koris, kas izcīnījis Lielo balvu. Žūrijas balsojumā par labāko kori atzīts Balvu mūzikas skolas koris 2.–9. klašu koris, diriģente – Linda Vītola.

https://www.lsm.lv/raksts/kultura/dziesmu-un-deju-svetki/13.07.2025-skolenu-dziesmu-un-deju-svetku-koru-karos-lielo-balvu-iegust-balvu-muzikas-skolas-koris.a606666/

Mesē piedalās 43 galerijas no 16 valstīm un vairāk nekā 85 mākslinieki.Noslēdzošajā dienā, 13. jūlijā, tā apmeklētājiem būs pieejama no plkst. 11.00 līdz 17.00. Katru dienu norisinās atvērtās ekskursijas gida vadībā latviešu un angļu valodā, kā arī īpaši pasākumi ģimenēm ar bērniem.  Dalība Riga Contemporary ir bezmaksas un pieejama ikvienam interesentam ar iepriekšēju reģistrāciju: www.rigacontemporary.com

Eiropas Savienība šogad atvēlēs papildus 2 miljonus eiro Ukrainas kultūras mantojuma saglabāšanai. Līdz ar to šajā gadā kopējā summa sasniegs 7 miljonus eiro, bet kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma 2022. gada sākumā ES ir piešķīrusi 48 miljonus eiro Ukrainas kultūras aizsardzībai.

https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/12.07.2025-eiropas-savieniba-sola-aizsargat-ukrainas-kulturu.a606603/

Arī šovasar “Laima” aicina visus šokolādes cienītājus uz gada saldāko notikumu – Šokolādes svētkiem, kas notiks 10. jūlijā vēsturiskajā “Laima” šokolādes ražotnes pagalmā Miera ielā 22, Rīgā. Ieeja pasākuma teritorijā no Miera ielas puses būs atvērta jau no plkst. 17.00, kad viesi varēs sākt iesildīties svētku programmai, kas sāksies plkst. 18.00 un turpināsies līdz pat plkst. 23.00. Ieeja bez maksas.

Jaunieši, kas dzied diasporas kopkorī, nav no Latvijas, taču viņi visi sevi sauc par latviešiem. Daudziem tikai viens vecāks ģimenē runā latviski. Bet viņi daudz laika velta gan valodas apguvei, gan muzicēšanai.

https://www.lsm.lv/raksts/kultura/dziesmu-un-deju-svetki/08.07.2025-diasporas-dalibnieki-dziesmu-un-deju-svetkos-latvietibas-uzturesana-ir-ari-smags-darbs.a606043/

Valsts kanceleja līdzekļu taupības nolūkā nākamā gada budžetā rosinās taupīt uz atalgojumu valsts sektorā, atsakoties no naudas balvām un prēmijām valsts pārvaldē. To intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā “Rīta panorāma” atklāja Ministru prezidente Evika Siliņa (“Jaunā Vienotība”).

https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/09.07.2025-apsver-iespeju-atteikties-no-naudas-balvam-un-samazinat-premijas-valsts-parvalde.a606116/

Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā īpašs notikums – pirmo reizi  Ziemeļeiropā tiek eksponēta tik apjomīga Itālijas mākslas darbu kolekcija no Florences Ufici galerijām. Ekspozīcija veidota ciešā dialogā ar Latvijas mākslas klasikas šedevriem.

https://www.lsm.lv/raksts/kultura/maksla/04.07.2025-pirmo-reizi-ziemeleiropa-italijas-un-latvijas-makslas-satiksanas-latvijas-nacionalaja-makslas-muzeja.a605673/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article

Itas Kozakevičas 70. dzimšanas dienas svinības 3. jūlija vakarā LNKBA Nama Lielajā zālē bija interesantas, daudzveidīgas un, neapšaubāmi, ļoti veiksmīgas. Zāle bija absolūti pārpildīta ar daudznacionālu auditoriju. Vakara programma, kas pilnībā norisinājās valsts valodā, bija plaša. Tā bija sava veida mozaīka – vārdi, video attēli un mūzika bija apkopoti vienā veselumā. LNKBA Namā ieradās ievērojami un autoritatīvi viesi – valsts sabiedriskās personas. Jubilejas pasākumu ar saturīgu runu atklāja Saeimas priekšsēdētāja vietniece Zanda Kalniņa-Lukaševica. Tautas frontes leģenda Dainis īvāns, arhibīskaps Zbigņevs Stankevičs, Saeimas deputāts Gunārs Ķirsis, Rīgas domes deputāts Romualds Ražuks, LNKBA valdes priekšsēdētājs profesors Rafi Haradžanjans (viņš arī interpretēja Šopēna 4 klavierprelūdijas), LNKBA valdes locekļi Dagnija Dreika un Normunds Rudevičs, kā arī Latvijas Poļu savienības vadītājs Pēteris Dzalbe, ar entuziasmu dalījās savās personīgajās atmiņās un pārdomās. Pasākumā skanēja rūpīgi atlasīta, augsti profesionāla poļu, latviešu un ukraiņu komponistu mūzika, kas tika izpildīta lieliski. Uz skatuves kāpa slavenais latviešu pianists Reinis Zariņš, daudzsološais tenors Daniils Lugovskojs, Rīgas Vācu kultūras biedrības ansamblis Morgenrot un Ukraiņu koris “Divačata.ua” (tajā piedalās bēgļi no valsts, kas cīnās par savu neatkarību), kā arī jaunie instrumentālisti no Latvijas galvaspilsētas. Pasākuma panākumi ir nenoliedzami!  Dainis Ìvàns rakstīja jubilejas vakara organizatoram Dr.art Rafi Haradžanjanam: “Paldies par brīnišķīgo piemiņas sarīkojumu un skaisto koncertu!” Ita Kozakeviča ir izpelnījusies tik spēcīgu mīlestības un cieņas vilni pret sevi!

Foto: Ieva Ābele, Saeima, Haralds Elceris un Hasmika Nuridžanjana

(vairāk…)

4. jūlijs Latvijas vēsturē ierakstīts kā Ebreju tautas genocīda upuru piemiņas diena. Atceroties traģiskos notikumus no 1941. līdz 1945. gadam, kad nacistiskais režīms okupētajā Latvijā nežēlīgi iznīcināja vairāk nekā 70 000 ebreju, piektdien pie Ebreju genocīda un Daugavpils geto upuru memoriāla Mežciemā norisinājās piemiņas pasākums. Piemiņas pasākumā piedalījās Daugavpils valstspilsētas pašvaldības domes vadība. Ziedus pie memoriāla nolika arī Daugavpils nacionālo kultūras biedrību pārstāvji un citi pilsētas iedzīvotāji, izrādot cieņu un līdzjūtību ebreju kopienai.

https://www.daugavpils.lv/pilseta/par-daugavpili/pilsetas-zinas/ebreju-tautas-genocida-upuru-pieminas-diena-daugavpili

4. jūlijā Latvijā atzīmē Ebreju tautas genocīda upuru piemiņas dienu. Atceroties vairāk nekā 80 gadus senos notikumus, arī piektdien notika nu jau par ikgadēju kļuvušais piemiņas pasākums “Dzīvo gājiens”, veltīts holokaustā cietušo ebreju piemiņai. Pasākumu rīko Rīgas geto un Latvijas holokausta muzejs un biedrība “Šamir”.  Holokausts Latvijā sākās līdz ar nacistiskās Vācijas okupāciju 1941. gadā un turpinājās līdz Otrā pasaules kara beigām 1945. gadā. Šajā laikā tika nogalināti ap 70 tūkstošiem Latvijas ebreju, kā arī lielākā daļa Rietumeiropas ebreju, kas tika deportēti uz Latviju.

https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/04.07.2025-riga-aizvadits-holokausta-pieminas-gajiens.a605608/

XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki notiks 2025. gada 5.–13. jūlijā Rīgā, pulcējot vairāk nekā 37 500 koru un vokālo ansambļu dziedātājus, tautas un mūsdienu deju dejotājus, mūziķus un dažādu citu māksliniecisko kolektīvu dalībniekus no Latvijas un diasporas. Dace Melbārde… aicina ikvienu atcerēties, ka svešu bērnu nav, – redzot, ka kādam bērnam nepieciešama palīdzība, ir svarīgi nepalikt vienaldzīgam.

https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/04.07.2025-ministre-aicina-dziesmu-un-deju-svetku-laika-atcereties-svesu-bernu-nav.a605548/

Šogad viņai – Latvijas Tautas frontes leģendai – Itai Kozakvičai – apritētu 70. Vai LNKBA varēja paiet garām šim datumam, kad Ita bija iniciatore šī nu jau ārpus valsts zināmā kopējā kultūras perēkļa Latvijas mazākumtautībām piedzimšanai? Jo vairāk tāpēc, ka mājai ir viņas vārds! Pareizi, nevarēja.

Tāpēc 2025. gada 3. jūlijā plkst. 18.00 Slokas ielā 37,  LNKBA  Namā svinēsim leģendas jubileju.

Gaidām  slavenu mūziķu (tādu kā Reinis Zariņš!) uzstāšanos, un ciemos gaidām LNKBA draugus. Patīkami, ka kopā ar mums svinēt slavenās polietes  jubileju ieradīsies arhibīskaps Zbigņevs Stankevičs!

Programmas mākslinieciskais vadītājs Dr.Art Rafi Haradžanjans

Šī gada 3. jūlijā Itai Kozakevičai, ievērojamai Atmodas laika Latvijas sabiedriskajai darbiniecei, kuras vārdu mūsu Asociācija daudzus gadus nes ar pateicību, apritētu 70 gadi. Jubileja! Šajā dienā plkst. 18:00 LNKBA Nama Lielajā zālē (Slokas ielā 37, Rīgā) sāksies plaša un daudzveidīga programma, kas veltīta šim brīnišķīgajam datumam. Kāda tā būs? Redzēsim Itas fotogrāfijas, treileri Latvijas spēlfilmai par viņu, dzirdēsim  personiskas atmiņas (R. Haradžanjans, D. Drejka u.c.). Dzejoļus poļu un citās valodās lasīs vietējie dzejnieki. Skanēs poļu mūzikas klasika (Šopēns, Moņuško, Karlovičs),ka arī latviešu (Jaz. Vītols) un ukraiņu vokālā mūzika (dziedas D. Lugovskojs; kora grupa Divchata.ua). Dzirdēsiet arī slavenus, skaistus opusus vijolei, klavierēm… Jūsu priekšā spēlēs brīnišķīgais pianists Reinis Zariņš. Kameransamblis “Morgenrot” atskaņos ne tikai vācu mūziku, bet arī Oginska Polonēzi. Ieeja ir brīva.

Šī gada 2. jūlijā Sabiedrības integrācijas fonds organizē jauna atbalsta instrumenta nevaldības organizācijām – NVO inkubatora atklāšanu. Tā būs jauna platforma nevaldības organizāciju atbalstam, izceļot pieejamību reģionos – Kurzemē, Vidzemē, Zemgalē un Latgalē… Pasākuma mērķis ir iepazīstināt ar NVO inkubatora darbības būtību, mērķiem un sniegtajām iespējām, kā arī cilvēkiem, kas būs šī projekta dzinējspēks ikdienas darbā… Ikviens interesents aicināts sekot līdzi NVO inkubatora atklāšanas pasākuma tiešraidei SIF Facebook profilā  (https://ej.uz/w67r) un You Tube kanālā (https://ej.uz/2eo4) Pasākumu plkst. 11.00 atklās SIF padomes priekšsēdētāja un Ministru prezidentes parlamentārā sekretāre K. Ploka un SIF sekretariāta direktore I. Kalvāne.

https://www.sif.gov.lv/lv/jaunums/atklas-jaunu-platformu-nevaldibas-organizaciju-atbalstam-latvija-nvo-inkubatoru

Vēl viens muzikāls numurs tika atskaņots kā sveiciens

Ar neapšaubāmiem panākumiem I. Kozakevičas LNKBA Namā tika atklāta rīdzinieces Jevgeņijas Sundejevas personālizstāde “Mani iedvesmas avoti”. Pēc  LNKBA valdes priekšsēdētāja Dr. Art Rafi Haradžanjana ievadvārdiem uzstājās māksliniece. Viņa pastāstīja par savu radošo ceļu, par saviem skolotājiem – Nadeždu Koļesņikovu, Valēriju Makovoju, Laimutisu Šiurnu. Visi trīs ir labi pazīstami Asociācijā. Jevgeņija zīmē Latvijas ainavas, ziedus. Viņa daudz zīmē kaķus, kuriem savas dzīves laikā kā brīvprātīgā ir daudzkārt palīdzējusi. Jevgeņija Sundejeva strādā galvenokārt reālistiskā stilā ar lielisku krāsu izjūtu. Atklāšanas ceremonijas programmu rotāja Ludmilas Tomilovas priekšnesumi ar dzejoļiem par izstādes tēmu. Un, jo īpaši, jauno mūziķu muzicēšana. Tie bija Rauls Giriss – pianists, kurš aizrautīgi izpildīja Brāmsa, R. Paulsa un Š. Aznavoura dziesmu džeza aranžējumus, un Darja Medņikova, kura spēlēja flautu un vienlaikus lieliski dziedāja.  Izstādes atklāšanas koncertā bija veiksmīgī izmantota
ar  Biedrības Latvijas Pilsoniskā alianse starpniecību iegūta skaņu aparatūra (Līgums par atbalsta saņemšanu Nr.3.6.-9. Latvijas Republikas Kultūras ministrijas un biedrības “Latvijas Pilsoniska alianse” noslēgtā līdzdarbības līguma par atsevišķu valsts pārvaldes uzdevumu veikšanu pilsoniskās sabiedrības un starpkultūru sadarbības attīstības un mazākumtautību nevalstisko organizāciju līdzdalības veicināšanas jomā Rīgas reģionā,  Nr.2.5-8-20  ietvaros).  Paldies par atbalstu!

Izstāde būs atvērta līdz 25. jūlijam. Apmeklējums iepriekš jāsaskaņo ar LNKBA Nama administrāciju (kontaktinformācija: lnkba.lv).

https://rus.lsm.lv/statja/kultura/kultura/26.06.2025-istocniki-vdoxnoveniya-evgenii-sundeevoi-kotiki-yurmala-cvety-kultura1kb.a604563/

P.S.var apskatīt arī A. Šavreja rakstu (krievu valodā)

Fotoreportāža

(vairāk…)