Latvijas sniegums indeksā ir novērtēts ar 36 no 100 punktiem, kas raksturo valsts integrācijas politiku kā drīzāk nelabvēlīgu. Rezultāts ir zemāks par ES vidējo rādītāju visās astoņās analizētajās jomās, atzīme'”Providus”. Piemēram, izglītībā Latvija novērtēta ar 26 no 100 punktiem. Tas liecina par sistēmiska un organizēta atbalsta trūkumu imigrantu bērnu iekļaušanai izglītības sistēmā, norāda “Providus”. Savukārt darba tirgus mobilitātē saņemti 33 punkti, kas norāda uz mērķētu pasākumu trūkumu, lai veicinātu iebraucēju iekļaušanos darba tirgū atbilstoši viņu kvalifikācijai. Ziņojumā secināts, ka atbalsta pasākumi vairākās jomās tiek īstenoti kampaņveidīgi, nevis sistēmiski. Kopš 2020.gada Latvijas kopējais vērtējums nav būtiski mainījies. Saskaņā ar Kultūras ministrijas datiem 2024.gada nogalē Latvijā bija reģistrēti 131 709 ārvalstu pilsoņi. Savukārt Eiropas Migrācijas tīkla informācija liecina, ka trešo valstu pilsoņu skaits ar tiesībām uz nodarbinātību ir pieaudzis no 6609 personām 2013.gadā līdz 19 825 personām 2024.gadā.

https://lat.press.lv/post/providus-latvijas-integracijas-politika-starptautiski-noverteta-ka-drizak-nelabveliga

Uz Izcilības balvu kultūrā var pretendēt fiziskas un juridiskas personas vai šādu personu apvienības, kuru individuālais vai kolektīvais starptautiska mēroga veikums vai sasniegums kādā no kultūras jomām (literatūra un grāmatniecība, teātris, kino, vizuālā māksla, dizains, arhitektūra, mūzika, deja, kultūras mantojums, kā arī starpnozare – vairāku kultūras apakšnozaru vai kultūras un citas nozares mijiedarbe) atbilst sekojošiem kritērijiem:

  • iegūts apbalvojums starptautiskos un profesionāli prestižos konkursos, festivālos u.c. profesionāla novērtējuma pasākumos kultūras jomā;
  • Latvijas mākslinieku vai kolektīvu veikums (viesizrādes, izstādes u.c. pasākumi) guvis plašu rezonansi ārzemēs, veicinājis Latvijas prestižu pasaulē un kultūras vērtības apziņu Latvijas sabiedrībā;
  • starptautiska mēroga izcils veikums Latvijā piesaistījis plašu starptautisku uzmanību un radījis rezonansi pasaulē, veicinot Latvijas un ārvalstu kultūras telpu sadarbību un mijiedarbību.
  • https://www.km.gov.lv/lv/jaunums/kulturas-ministrija-pretendentus-izcilibas-balvai-kultura-aicina-izvirzit-lidz-20-oktobrim

No 2025. gada 3. līdz 22. oktobrim Latvijas Mākslas akadēmijas aulā (Kalpaka bulvāris 13, Rīga)  būs skatāma izstāde “Plakāts kā ierocis – vēstījums… sauciens… trieciens”. Tā izceļ plakātu kā vizuālās valodas formu, kas darbojas kā instruments jeb ierocis – spējīgs ietekmēt sabiedrisko domu, iedvesmot, pārliecināt, aģitēt vai manipulēt.

Izstādes darba laiks:
Pirmdiena–piektdiena: 10.00–18.00
Pārtraukums: 14.30–15.00. Ieeja bez maksas

https://www.km.gov.lv/lv/jaunums/latvijas-makslas-akademija-bus-skatama-plasa-plakatu-izstade

Dārgie draugi!
Šodien pēc ebreju kalendāra sākas jaunais – 5786. gads, un nāk ebreju tautas vieni no iemīļotākajiem svētkiem – Roš ha-Šana!
Aizvadītajā gadā Latvijas ebreju dzīvē bijis daudz labu un mūsu kopienas nākotnei svarīgu notikumu. Ir sākta kopienas centra rekonstrukcija Skolas ielā, kur jau ir uzstādīts moderns lifts, kas būtiski uzlabo un paplašina centra telpu pieejamību visiem apmeklētājiem.
Turpinās darbs pie memoriālās programmas Holokausta upuru piemiņai. Veiksmīgi virzās arī citi projekti, kas paredzēti kopienas darba un attīstības nodrošināšanai nākotnē.
Daugavpilī ir uzstādīti pieminekļi mūsu dižajiem līdzcilvēkiem – Markam Rotko un Solomonam Mihoelsam. Ir izdota grāmata par izcilo arhitektu Paulu Mandelštamu.
Pavisam nesen mēs atzīmējām Margera Vestermana – mūsu kopienas vecākā biedra, zinātnieka, pasaulslavenā vēsturnieka, muzeja “Ebreji Latvijā” dibinātāja un ilggadējā vadītāja – simtgadi.
Lieliski darbojas un attīstās kopienas bērnudārzs “Motek”, Š. Dubnova Rīgas Ebreju skola, kopienas centrs “JCC Riga” un Sociālais centrs “Hesed”.
Kopienas vadība nodarbojas ar jaunu projektu un programmu plānošanu un sagatavošanu. Mēs ļoti priecājamies par pieaugošo Latvijas ebreju aktivitāti un interesi par mūsu darbu.
Ir svarīgi atzīmēt, ka pēdējos gados arī mūsu iespējas daudzkārt pieaugušas. Aktīvi darbojas Restitūcijas fonds, palīdzot īstenot dažādas iniciatīvas, kuru mērķis ir stiprināt ebreju dzīvi mūsu valstī.
No sirds izsaku dziļu pateicību par šo darbu visiem kopienas organizāciju darbiniekiem un mūsu neskaitāmajiem draugiem, kuri mūs atbalsta un sniedz vispusīgu palīdzību.
Dārgie draugi, kolēģi un domubiedri!
Sākot jauno gadu, vēlos novēlēt jums un jūsu tuviniekiem laimi, veselību un labklājību. Lai jūsu ģimenēs valda mīlestība un savstarpēja sapratne! Lai piepildās jūsu labākās cerības un īstenojas paši drosmīgākie plāni!
Būsim vienoti un atbildīgi – par mūsu bērniem, vecākiem, par tiem, kam vajadzīga palīdzība un atbalsts! Vienmēr būsim solidāri ar mūsu tuviniekiem Izraēlā, vienlaikus novēlot pastāvīga, ilgtermiņa miera iestāšanos visos pasaules nostūros!
Novēlēsim viens otram, lai nākamais gads mums būtu salds! Un lai visi mēs tiktu ierakstīti Dzīvības grāmatā!
Sveicu Roš ha-Šana svētkos! Laimīgu Jauno gadu!
Latvijas Ebreju kopienas prezidents Arkādijs Suharenko.

Roš ha- Šana (ivritā: רֹאשׁ הַשָּׁנָה‎, burtiski “gada sākums”) ir ebreju Jaunais gads, ko svin divas dienas pēc kārtas.  Sveicam  Roš ha-Šanas svētkos visus, kuriem šodien, pirmdienas vakarā, iesākas 5786. gads. Lai tas atnes mieru, lai tas ir svētīts un salds! Šana tova u metuka!

Filoloģe no Rīgas Valda Salmiņa raksta: «Ilgi gaidītā grāmata LU apgādā beidzot iznākusi, Elizabetes Taivānes izlolota, viņas zinātniskajā redakcijā. Vienreizējs notikums ne tikai rakstu autoriem. Jo šī ir pirmā šai tematikai veltīta kolektīvā monogrāfija. Priecājamies un lepojamies». Latvijas Armēņu kultūras centrs 2. oktobrī plkst. 18.00 organizēs jaunā krājuma «Latvieši par armēņiem, armēņi par latviešiem» prezentāciju. Piedalīsies prof. Ojārs Sparītis, prof.Leons un doc. Elizabete Taivāni, prof. Rafi Haradžanjans, Ruzana Grigorjana… Būs rūnas, būs arī tautasdziesmas un dejas, latviešu un armēnu autoru klavieru mūzika (dalībnieku vidū Nīls Jūmitis, Hasmika Bagojana, Valerija Šica un cīti). Ieeja brīva.

27. septembrī plkst. 15.00 Baltijas Baltkrievu mākslinieku Apvienība (vad/ Vasils Mališics) I. Kozakevičas LNKBA Nama Augšējā (Konferenču) zālē atklās brīnišķīgu jaunu gleznu izstādi. Pat nosaukums ir skaists: “Ziedi un sieviete”! Piedalīsies vismaz 12 dalībnieki. Tiek solīti arī dažāda veida muzikāli priekšnesumi. Ieeja brīva.

27. septembrī no plkst. 9.00 līdz 17.00 pašā Vecrīgas sirdī, Doma laukumā ar rudens ražas svētku pasākumu “Miķeļdienas gadatirgus” tradicionāli godināsim skaistu, latvisku ieražu – senos gada auglīgās daļas aizvadīšanas svētkus – Miķeļus.

sk.https://kultura.riga.lv/lv/kultura?target=news_item&news_item=riga-ar-dazadiem-pasakumiem-un-gadatirgu-doma-laukuma-atzimes-mikeldienu-15307

Galerijā “Asni” (Krišjāņa Valdemāra iela 17A)  durvis vērs apjomīga korejiešu un latviešu mākslinieku grupas izstāde “Adonīda sindroms”. Šis notikums, kas ilgs līdz 1. novembrim, ne tikai piedāvās ieskatu mūsdienu mākslas tendencēs, bet arī dziļi reflektēs par aktuālām sociālām un kultūras parādībām, ko caurvij skaistuma standartu, vīriešu ķermeņa uztveres un identitātes konstrukciju tēmas. Izstāde, kuras kurators ir cienījamais korejiešu mākslas pētnieks Čoi Tae-ho, ir apliecinājums Galerijas “Asni” ambīcijām veidot starptautisku dialogu un bagātināt vietējo mākslas telpu ar globāli nozīmīgām idejām.

https://lente.lv/kultura/raksts/korejiesu-makslinieku-izstade-adonida-sindroms-galerija-asni-aicina-uz-diskusiju-par-skaistumu-un-identitati-47348.html

2025. gada septembrī visā pasaulē tiek atzīmēta izcilā igauņu komponista Arvo Perta (Arvo Pärt) 90. dzimšanas diena. Šai jubilejai par godu Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (JVLMA) 26. septembrī plkst. 12.00 aicina uz divām vieslekcijām, kurās starptautiski atzīti muzikologi – Emorija Universitātes profesors un JVLMA viesprofesors Kevins Kārnss (Kevin C. Karnes) un Igaunijas Mūzikas un teātra akadēmijas profesors Tomass Sītans (Toomas Siitan) –  pievērsīsies A. Perta daiļradei un tās vēsturiskajiem, estētiskajiem un filozofiskajiem kontekstiem.

https://www.jvlma.lv/lv

Pirms trim mēnešiem mūžībā aizgāja enerģiskā un inteliģentā T.Art galerijas direktore Jevgeņija Putilina. Pēc viņas iniciatīvas telpās Stabu ielā 44, Rīgā, regulāri tika rīkotas Latvijas un starptautisko (tostarp armēņu) mākslinieku izstādes. Tagad, Jevgeņijas piemiņai, tur ir atvērtas 24 mākslinieku izstāde, kas smēlušies darbus no pašas galerijas kolekcijas. Ieeja ir bez maksas.

 Konkurss notiks 4 kategorijās. Tās ir vokāls, taustiņinstrumentu, stīgu iņinstrumentu , pūšaminstrumentu un sitaminstrumentu spēle. Dalība ir bez maksas! Uzvarētāji saņems naudas balvas, stipendijas, meistarklases pie slaveniem māksliniekiem. Konkurss notiks divos posmos. Pirmajā žūrija izvērtēs dalībnieku video pieteikumus un 2. novembrī paziņos to vārdus, kuri iekļuvuši finālā. Uzstāšanās video un pretendentu pieteikumi tiek pieņemti konkursa oficiālajā tīmekļa  vietnē  http://inesesgalantestalanti.lv/   līdz 20. oktobrim.

European Parliament in the UK aicina jaunos māksliniekus izmantot iespēju piedalīties izstādē Eiropas nama galerijā Londonā ar mākslas darbiem, kas saistīti ar starpkultūru apmaiņas stāstījumu tēmu. Aicināti pieteikties mākslas un tēlotājmākslas studenti un jaunākie absolventi, Apvienotajā Karalistē dzīvojošie ES pilsoņi un Apvienotās Karalistes valstspiederīgie, kuriem ir saikne ar ES valstīm. Iesniegumā jāiekļauj (viens PDF fails vai kopīgota saite):
– Mākslinieka paziņojums (≤300 vārdi)
– Mākslas darba dokumentācija un apraksts (vide, mērogs utt.)
– Portfolio PDF failā
– Biogrāfija + CV
– nosūtīt uz: info@kollektivcollective.com

Pieteikšanās termiņš – 20. septembris.
Vairāk informācijas: https://europa.eu/!bbfqQB

11. un 12. septembrī  “Hanzas peronā” skanēs ievērojamā igauņu komponista Arvo Perta kamermūzika mākslinieces Monikas Korpas veidotajā telpā. “Ar skaņu var nogalināt. Ja tā, tad iespējams, ka pastāv skaņa, ar kuru iespējams gluži pretējais. Un attālums starp šīm galējībām ir milzīgs. Tu esi brīvs, vari izvēlēties. Mākslā iespējams ir viss, bet ne viss ir nepieciešams,” teicis un vēlāk bieži citēts komponists Perts. Atkal un atkal pārrakstīt vispārzināmo par Meistaru, kura viss mūžs šķiet kā tiekšanās pretī domas, telpas un skaņas tīrībai, būtu lieki, jo “klusumam vienmēr jābūt ilgākam”. Tā ir Arvo Perta pārliecība, kurai seko pats, viņa mūzika un klausītāji visā pasaulē. “Šī mūzika ir par klusumu. Skaņas domātas, lai klusumu apņemtu.” Sekot šai domai – paildzināt, apturēt klusumu telpā, kuru apņem klausītājiem gan pazīstamas skaņas retāk piedzīvotos pārlikumos, gan svešākas, iespējams, pirmoreiz izdzirdētas – ir gaidāmo kamermūzikas vakaru “Hanzas peronā” veidotāju vadmotīvs. “Kā scenogrāfe, klausoties Arvo Perta mūziku, iztēlojos vai pat sajūtu telpu, neizskaidrojamu, pārlaicīgu. Gandrīz vienmēr. “Gandrīz” ir atkarīgs no uztveres stāvokļa klausoties. Bet tā ir iespēja. Manuprāt visiem. Mirkli būt citur,” teic māksliniece Monika Korpa (iepriekš Pormale). (vairāk…)

Indiešu deju tehnikas nodarbības iesācējiem sāksies  4. septembrī. Ja reiz sāki praktizēties, bet kādu iemeslu dēļ nevarēji turpināt, šīs nodarbības ir domātas tieši tev!  Tiekamies ceturtdienās no plkst. 17.45 līdz 19.00.
Dzirnavu iela 102a. WhatsApp: 29893978
Larisa Podskočaja

Nadežda Izeņeva ir labi pazīstama I. Kozakevičas LNKBA Namā: viņa ir aktīva Baltijas baltkrievu mākslinieku Apveinības “Maiu Gonar” dalībniece (Apveinības dibinātājs ir Vjačka Telešs un tagad vada Vasils Mališics). 31. augusta pēcpusdienā Slokas ielā 37 pulcējās daudzi cilvēki: Lielajā zālē tika atklāta N. Izeņevas jubilejas izstāde. Skatītāji ieradās apsveikt Nadeždu ar nozīmīgu datumu viņas dzīvē un vienkārši Izbaudiet gleznas, kas reālistiskā veidā slavina apkārtējās pasaules skaistumu. Uzreiz var atzīmēt, ka Nadežda ir konsekventa persona, uzticīga savam izvēlētajam ceļam un principiem. Viņa var zīmēt daudz ko, bet jau ilgu laiku apstājās pie ainavas žanra. Izstāde, kurai cita “Maiu Gonar” aktīviste Jeļena Lavrinoviča izgatavoja lielisku plakātu, saucas “Dabas simfonija”. Kādas krāsas? N. Izeņeva dod priekšroku zaļām, zilām, dzeltenīgām krāsām. Viņa, dzimtā Vitebskā, labi runā latviešu valodā un turpina mīlēt dzimto baltkrievu valodu un savas tautas tradīcijas. Nav nejaušība, ka viņu sveikt ar baltkrievu dziesmām ieradās vokālais ansamblis no Rīgas “Vitoki” – dalībnieces bija košos tautastērpos. Jaunais pianists no Lietuvas skolas Rauls Giričs izteiksmīgi atskaņoja Bēthovena, Šopēna un K. Aznavūra miniatūras. Zālē valdīja ļoti draudzīga un silta atmosfēra. Daudzi teica sirsnīgas runas un pasniedza ziedu. Izstāde būs atvērta mēnesi. Par apmeklējumu labāk iepriekš vienoties ar administrāciju.

(vairāk…)