lnkba

Депутат Дана Рейзниеце-Озола: «… у нас гостила верховный комиссар ОБСЕ госпожа А.Тур, и она подчеркнула: образование на языке нацменьшинств — одна из очень хороших форм создавать у групп меньшинств чувство принадлежности к своей стране, и что нельзя реформы в образовании проводить поспешно». Депутат Райвис Дзинтарс со школами нацменьшинств предлагает не торопиться: «Качество образования не должно страдать. Если цель системы образования – чтобы ребёнок получал качественный учебный материал, то это требует постепенного введения. Значит, нужно идти постепенно».

подробнее:http://rus.tvnet.lv/novosti/obschjestvo/273694-ombudsmjen_govorja_o_bilingvalnom_obrazovanii_lukavit

Как таких людей, совершенно не мотивированных работать, можно интегрировать в рынок труда? «Да я бы уже был номинирован на Нобелевскую премию по экономике, наверное, если бы знал точно! – воскликнул А.Стубб, премьер-министр Финляндии, в ответ на этот вопрос. – Но некоторые соображения у меня есть. Во-первых, это язык. Чтобы они свободно говорили на языке страны и чувствовали себя дома. Второе – поддержка государства. А третье – в обществе, конечно, существуют опасения (так Стубб вежливо обозначил предрассудки в отношении иммигрантов), и с этим нужно работать».

подробнее:http://rus.tvnet.lv/novosti/za_rubjezhom/273522-intjegracija_immigrantov_njekotorih_nje_zastavish_rabotat_nikak

Мигранты в Италии стали счастливее местных жителей:

В последнее время мигранты стали работать в отраслях, традиционно принадлежавших итальянцам: производстве текстиля и сфере питания. С апреля по июнь этого года стало на 44 процента больше предприятий малого бизнеса, принадлежащих иностранцам.

http://rus.tvnet.lv/novosti/za_rubjezhom/273758-dozhili_migranti_v_italii_stali_schastlivjeje_mjestnih_zhitjeljey

14.novembrī Dailes teātrī notiks lietuviešu režisora Rolanda Atkočūna iestudētās melodrāmas „Bovarī kundze” pirmizrāde.
Read More:http://www.focus.lv/kultura/teatris/lietuviesu-rezisors-rolands-atkocuns-dailes-teatri-iestude-bovari-kundzi

Viņa uzsvēra, ka pedagoga darbs ir viscienījamākais, kāds vien var būt, un tā tas ir bijis laiku laikos.”Skolotājs, audzinātājs, cilvēks, kas nodevis savu pieredzi, zināšanas jaunajai paaudzei, ir turēts cieņā un godā. Vai tā ir arī 21.gadsimtā? Par to diskutē ne tikai Latvijā,” teica ministre.
Read More:http://www.focus.lv/latvija/viedokli/druviete-pedagoga-darbs-nav-reducejams-tik-uz-samaksu-butisks-ir-sabiedribas-novertejums

По мнению предстоятелей церкви, желание быть сожженным после смерти противоречит православным канонам и свидетельствует об отделении от церкви, поэтому такие люди не имеют права принимать православные таинства.
podrobnee:http://ru.focus.lv/latvija/politika/pravoslavnaya-cerkov-zapretila-kremaciyu

До 9 ноября в “Рижской Бирже” при поддержке Фонда Бориса и Инары Тетеревых проходит эта выставка. Образование художница получила в Баку и Москве, а в настоящее время обучается в Парижской высшей школе декоративного искусства.
подробнее:http://ru.focus.lv/kultura/maksla/muzyka-nochi-maryam-alakbarli-v-rizhskoy-birzhe

– Jāsāk ar atziņu, ka uz Latvijas kultūrpolitikas galda ir daudz vairāk vajadzību nekā līdzekļu valsts kultūras budžetā. Protams, ka jānosaka prioritātes, bet vienalga ar valsts budžeta līdzekļiem nepietiek, jo prioritāšu sarakstā ir arī nacionālas nozīmes kultūras būves, kas iezīmētas Nacionālajā attīstības plānā un Latvijai ir vajadzīgas – Laikmetīgās mākslas muzejs, akustiskā koncertzāle Rīgā, Daugavas stadions, kurā notiek arī Deju svētki. Tam jāpievieno vajadzības reģionos: piemēram, šobrīd uz laiku esam pārvietojuši Ventspils mūzikas vidusskolas audzēkņus no avārijā esošas ēkas uz piecām pagaidu ēkām, un četros gados ir jāatrod risinājums. Tie ir tikai daži piemēri.
Read More:http://www.diena.lv/kd/intervijas/dace-melbarde-ja-daram-tad-kartigi-ta-lai-skan-14075586

Apjomīgais pētījums par bilingvālo izglītību veikts kopumā 49 Latvijas mazākumtautību skolās. Biroja eksperti virknē skolu atklājuši dažādas neatbilstības izglītības likuma prasībām attiecībā uz skolotāju zināšanām, piemēram, skolotājiem un skolēniem bijusi atšķirīga izpratne par to, kā tad īsti jāpasniedz priekšmets – mazākumtautības valodā, valsts valodā, bilingvāli vai kā citādi.
http://www.diena.lv/latvija/zinas/petijuma-atklaj-ka-valsts-valodas-zinasanas-dalai-mazakumtautibu-skolu-pasniedzeju-aizvien-ir-proble-14075309

Sagaidot valsts svētkus, no 3. līdz 7. novembrim Latvijas Radio 1 ēterā no plkst.9.00 līdz 10.00 skanēs raidījuma „Kā labāk dzīvot” speciālizlaidumi „Ideju teniss”, kuri top sadarbībā ar Latvijas Republikas Kultūras ministriju.
http://www.km.gov.lv/lv/jaunumi/?news_id=5804

Mērķis: Veicināt ebreju kultūras mantojuma saglabāšanu un attīstību, starpkultūru dialogu, atklāt talantīgus jaunos dziedātājus Latvijā, motivēt jaunos dziedātājus attīstīt savas prasmes dziedāt dažādu stilu skaņdarbus dažādos valodas, dot iespēju jauniem dziedātājiem uzstāties kopīgos koncertos ar pieredzējušajiem mūziķiem.
Organizatori: Maksa Goldina biedrība „Ebreju kultūras mantojums”, Latvijas ebreju draudžu un kopienu padome. Partneri: Rīgas Vācu kultūras biedrība, Itas Kozakēvičas Latvijas Nācionālo Kultūras Biedrību Asociācija (LNKBA).
http://ebrejukultura.lv/2014/10/27/mihaila-aleksandrovica-vokalistu-konkurss/

Līdz 2021. gada 18. novembrim Latvijas Laikmetīgās mākslas fonds, kuru dibinājuši ABLV Charitable Foundation un Borisa un Ināras Teterevu fonds, par dibinātāju un fonda piesaistītiem citiem publisko un privāto personu finanšu līdzekļiem partnerībā ar Latvijas Republikas Kultūras ministriju īstenos Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja būvniecību, kā arī nodrošinās muzeja darbību, pārvaldību un attīstību, tostarp krājuma veidošanu, uzturēšanu un papildināšanu. Muzejs būs atvērts un pieejams sabiedrībai. Plānots, ka Fonda dibinātāji muzeja būvniecībai nodrošinās nepieciešamo finansējumu 30 miljonu eiro apmērā.
„Esam apņēmušies attīstīt un īstenot privāta laikmetīgās mākslas muzeja ieceri Latvijā. Man ir liels prieks, ka Kultūras ministrija mūs atbalsta šajā izaicinājumiem pilnajā darbā,” uzsver Boriss Teterevs.
http://www.km.gov.lv/lv/jaunumi/?news_id=5828

Pie LNSO diriģenta pults – Modests Pitrens. Viņš pauž, ka vēl pirms aicinājuma diriģēt 7. novembra koncertu jau tika iedomājies par šādu programmas koncepciju: pagājušā gada jubilārs simtgadnieks Vitolds Lutoslavskis, šīgada jubilārs simtgadnieks, Lutoslavska tuvs domubiedrs Andžejs Panufņiks un koncerta otrajā daļā abu 20. gadsimta poļu meistaru romantiskā priekšgājēja Friderika Šopēna klavierkoncerts. Solists Šopēna opusā būs Londonā dzīvojošais pēterburģietis Antons Ļahovskis, kurš uzvarēja J. Vītola starptautiskajā pianistu konkursā.Koncerts notiks 2014. gada 7. novembrī plkst. 19.00 Lielajā ģildē

Kultūras ministrijas Sabiedrības integrācijas departamenta direktore Solvita Vēvere uzsvēra, ka NIPSIPP uzdevums ir šajā svarīgajā jautājumā savākt visus viedokļus kopā, veicinot starpinstitūciju sadarbību un radot valstī iespējas ikvienam latviešu valodu apgūt gribētājam skaidrus noteikumus kā un kur to var izdarīt ērti, saprotami un kvalitatīvi, lietojot vienādu apmācību un testēšanas metodoloģiju.
http://www.km.gov.lv/lv/jaunumi/?news_id=5789

Kultūras ministrija (KM) līdz 5. novembrim aicina pieteikt pretendentus Izcilības balvai kultūrā.Balvas pretendentus atbilstoši Izcilības balvas kultūrā nolikumam izvērtēs Nacionālā kultūras padome, kas sniegs priekšlikumus kultūras ministram par Izcilības balvas kultūrā ieguvējiem. Izcilības balvu kultūrā plānots pasniegt 22. decembrī. Izcilības balvas kultūrā nolikums pieejams www.km.gov.lv mājas lapā, ŠEIT.
http://www.km.gov.lv/lv/jaunumi/?news_id=5725

Latvijas Nacionālajā bibliotēkā 2014. gada 14. novembrī no pulksten 9.30 līdz 19 tiks rīkots mazākumtautību forums „Daudzbalsība, ieklausīšanās un koprade: mazākumtautības Latvijā”. Tā rīkotāji ir Latvijas Kopienu iniciatīvu fonds ar Latvijas Republikas Kultūras ministrijas atbalstu… Saturiski foruma diskusijas tiks vērstas uz šādām tēmām: mazākumtautību līdzdalība (interešu aizstāvības prakses un ierobežojumi); dažādu tautību jauniešu karjeras un aktīvisma „noslēpumi”; mazākumtautību izglītības programmu kvalitāte, skolu saikne ar vecākiem un vēl neizmantotās neformālās izglītības iespējas, kā arī plašsaziņas līdzekļu ietekme un atbildība daudzkultūru sabiedrībā.
Read More:http://www.km.gov.lv/lv/jaunumi/?news_id=5756

http://www.delfi.lv/news/national/politics/par-gada-cilveku-sabiedribas-veseliba-atzits-romas-katolu-baznicas-vaditajs-latvija-zbignevs-stankevics.d?id=45141540#ixzz3HCPsjlXp

«Да, была обида. Но уже пора начать ориентироваться и пойти сдать на гражданство, отстаивать свои права и оживляться. На самом деле, русская община, в силу своей ментальности, более энергична и ее не даром опасаются латыши. Занимать позицию на кухне всем уже должно надоесть», — заявил в своем интервью предприниматель.
подробнее:http://ru.focus.lv/latvija/sabiedriba/gerchikov-pora-uzhe-nakonec-ozhivlyatsya-sdat-na-grazhdanstvo-i-nachinat-otstaivat-svoi-prava

VEF KULTŪRAS PILĪ, Ropažu ielā 2
1. novembrī plkst. 16.00
SALME VALLATEATER (Igaunija) izrāde
Kūllike Veede NESKARTA (igauņu valodā ar subtitriem angļu valodā)
Aizkustinošos monologos atklājas tēva un dēla iekšējie pārdzīvojumi, jūtu pasaule un vēlēšanās būt mīlētiem. Tēvs nezina, ka viņam ir dēls un arī dēls nezina neko par savu tēvu… Vai liktenis viņiem dos iespēju satikties?
Režisore Maire Sillavee

VEF KULTŪRAS PILĪ, Ropažu ielā 2, 1. novembrī plkst. 17.30
Lietuvas dokumentālā spēles filma DONELAITIS,
veltīta lietuviešu daiļliteratūras pamatlicējam Kristijonam Donelaitim
(lietuviešu valodā ar subtitriem angļu valodā)
XVIII gadsimta tautas tērpi, asprātīga aktierspēle.
Režisori Ramūnas Abukevičius un Inesa Kurklietytė
plkst. 19.30
Raseiniai Kultūras centra teātra (Lietuva) izrāde
Kristijonas Donelaitis ZIEMAS RŪPES (lietuviešu valodā)
Jautrā, asprātīgā un teatrālā dziesmu spēlē attēlotas nabadzīgo zemnieku rūpes ziemā, viņu attiecības ar
dievu, dabu un vienam ar otru.
Režisore Jolanta Šimaitienė

STARPTAUTISKAIS AMATIERTEĀTRU FESTIVĀLS – RĪGA SPĒLĒ TEĀTRI 2014
VEF KULTŪRAS PILĪ, Ropažu ielā 2, 31. oktobrī plkst. 18.30
Pantomīmas teātra SKHVENI (Gruzija) izrāde
Klaunāde JAUTRĀS NOVELES – aktieru improvizācijas par mīlestību, bailēm, prieku, dusmām un melanholiju. Autors un režisors Giorgi Gomurashvili
Ieeja brīva.