Dzejnieka un rakstnieka V. Brjusova 150 gadu jubilejas programma, kas notika I.Kozakēvičas LNKBA Nama Lielajā zālē šī gada 30. novembrī, bija interesanta un intelektuāli bagāta.
Protams, tika lasīti paša Valērija Brjusova dzejoļi (lasīja Rīgas dzejnieki), skanēja dzejnieka biogrāfijas fragmenti, kuros bija vieta viņa uzturēšanās laikam Rīgā. Apmeklētāji dzirdēja Brjusovu
tulkojumi no latviešu, armēņu, franču valodas. Tie, kas bija no latviešu un armēņu valodām skanēja arī oriģinālā. Jāņa Raiņa dzejas lasīja Nataniels Simha Rasnačs, kurš debitēja uz LNKBA skatuves. Bēt H. Tumanjanu, A. Isaakjanu u.t.t. lasīja Hasmika Nurijanjana. Jevgeņija Ošurkova pašas ģitāras pavadījumā izpildīja savu dziesmu, kas balstās uz jubilāra dzejoļiem. Ļoti vērtīgi, ka savu viedokli uz Brjusovu pauda arī slavens literatūras vēstures pētnieks Boriss Ravdins.
Vakara apmeklētāji klausīja arī A. Skrjabina, S. Rahmaņinova, I. Stravinska mūziku. Brjusovs visvairāk cienīja šos komponistus.
Programmu ar lieliskam jautājuma zināšanām un gaumi sastādīja un tajā piedalījās Baltijas dzejnieku ģildes vadītājs Jurijs Kasjaņičs. Paldies viņam!

Izstāde ir apskates vērta. Daudz attēlu. Ainavas, Vņi visi ir hroniskas tipa. Pie tam – tas ir lieliskie mākslinieka darbi. Redzam dažādas Pārdaugavas ainavas. Bēt Pārdaugavā atrodas arī Rīgas Dārziņ skola. Izstādes atklāšanās laikā prieku klātesošajiem sagādāja tieši šīs skolas skolēni. Spēlēja pianists Timurs Garists un viņa divi stīgu partneri: Madara Bite un Viktorija Garnavska.
Žurnālists Andrejs Šavrejs, aktīvi iesaistot publiku, raksturoja Rīgas mākslinieka unikālo personību. Atzimēsim, kā Edgaram Miķelsonam nesen apritēja 65 gadi.

Sava 35. jubilejas gadā  Itas Kozakevičas  Latvijas Nacionālo kultūras biedrību Asociācija rīkoja mūzikas un filmu programmu par godu poļu izcelsmes politiskajai un sabiedriskajai darbiniecei Itai Kozakevičai. Tas tika izrādīts 25. novembrī tradicionālā LNKBA festivāla “Vienoti dažadība-2023” ietvaros.
Koncerts sastāvēja no trim blokiem. Pirmajā  Asociācijas  valdes priekšsēdētājs profesors Rafi Haradžanjans dalījās personīgās atmiņās par Itu, ar kuru viņam bija iespēja kādu laiku sadarboties. Tieši viņa Haradžanjanu izvirzīja mūsu lielās organizācijas vadītāja amatam.

Pēc tam skanēja izcilu poļu komponistu kamermūzika. Māsas Sofija un Marija Varčenko (līdz nesenam laikam viņas dzīvoja Ukrainā, Odesā) spēlēja apbrīnojami skaisto Henrika Venjavska Polonēzi. Stafeti pārņēma jaunais pianists Daniils Mickevičs. Nesen viņš uzvarēja Jāzepa Vītola Starptautiskajā pianistu konkursā. Daniilam jau ir savs radošais stils.Īpaši labi viņš izpaužas liriskās kompozīcijās. Šoreiz – F. Šopēns. Tika atskaņoti noktirni, etīdes, polonēzes un citi cilvēces muzikālā lepnuma darbi.

Noslēgumā tika demonstrēta Latvijā radīta un nesen uz ekrāniem iznākusi spēlfilma “Mana brīvība” par Itu. Režisore Ilze Kunga-Melgaile. Lai gan filmā varonei ir pavisam cits vārds. Filmā redzam daudzas gleznas, kas stilizētas, lai atgādinātu padomju pagātni Atmodas laikā (pārsvarā izmantotas tumšas krāsas). Un uz šī fona īpaši izceļas spilgtais Itas Kozakevičas tēls, kas ir vērsts uz nākotni – vārdos un rīcībās, viņas izskata dēļ.

Paldies filmas radošajai komandai par atļauju to demonstrēt LNKBA Nama zālē uz labdarības pamatiem.

Rīdzinieci  Jeļenu Lavrinoviču kā mākslinieci un viņas darbus mēs pazinām no Baltijas Baltkrievijas mākslinieku apvienības “Maju Gonar” (iepriekš to vadīja V. Telešs, tagad – V. Mališic) rīkotajām kolektīvajām izstādēm. Un tagad, (24.11.) Itas Kozakevičas LNKBA Nama Kamīnzālē. Festivāla “Vienoti dažādībā-2023” ietvaros atklājam vienu no retajām šis Latvijas Mākslas akadēmijas absolventes Jeļenas personālizstādēm. Viņa  izteica pateicību Raffi Haradžanjaam par radošo stimulu, ko  profesors viņai bija devis ne tik sen.

Jaunajā izstādē galvenokārt redzam grafikas darbus – rūpīgi pārdomātus, smalki realizētus. Spēcīgu iespaidu atstāj veca cilvēka portrets, kura izskats atgādina Leonardo da Vinči. Pašas Elenas pašportrets ir ļoti labs. Jaukis un moderns. Izstādes atklāšanā rūnaja Rafi Haradžanjans, mākslinieki Vjačeslavs Telešs, Nugzars Paksadze, Anna Peipinja. Atmosfēru atdzīvināja P. Jurjana skolas jauno akordeonistu priekšnesumi. Šo ansambli sagatavoja pieredzējusī skolotāja Nadežda Pisareva. Sieviešu vokālais kvartets “Vitoki” vakaram ienesa specifisku nacionālo kolorītu. Tās vaditāja Taisija Bočkareva ne tikai diriģēja, bet arī aktivizēja publiku, kas sāka dziedāt līdzi.

Izstāde apskatāma līdz 21. decembrim.

Mākslas grupa Vēsma – viņa ir no Lapmežciema – pirmo reizi izstādīja Rīgā savus darbus. Vēsmu vada talantīgais un enerģiskais latviešu gruzīns Nugzars Paksadze. Viņš ne tikai lieliski pārvalda otu, ne tikai lieliski izjūt krāsas, bet arī zina, kā iedvesmot citus. Tostarp topošos māksliniekius, kas ir ārkārtīgi svarīgi. Pašreizējā art-grupā Vēsma ir 8 dalībnieces – tikai ir dāmas. Vini priecājās par iespēju parādīt savas gleznas plašākai publikai (uz izstādes atklāšanu ieradās daudz cilvēku, iespēja šos darbus skatīties turpināsies mēneša laikā ), kā arī komunicēt ar skatītājiem, apmainīties ar viedokļiem.  Inta Abramenko mums ir labi pazīstama – viņai jau bijušas divas personālizstādes LNKBA Nama Kamīnzālē. Sekojošā diskusija bija dzīva un draudzīga. Mākslinieces stāstīja par to, kas viņus novedis pie gleznošanas. Interesanti, ar lietas zināšanām komentēja darbus Nugzars Paksaudze un Rafi Haradžanjans– viņu draudzība turpinās jau daudz gados.  Savu muzikālo niansi izstādes atklāšanai pielika jaunais pianists Timurs Garists, biežs LNKBA Nama viesis. Viņa Jāz.. Mediņu un Bēthovenu opusu interpretācija bija brīva un emocionala.

Visas sienas garumā pār Rīgas Ukraiņu vidusskolu stiepjas jaunais sienas gleznojums ar nosaukumu “Saules meitas”. Gleznojums simbolizē draudzību starp Latviju un Ukrainu un vēlmi pēc miera. “Asociācijas gaišas, jo tieši uz valsts svētkiem mums bija padarīta darba sajūta. Viss notika raiti. Ideja bija sena Ukraiņu skolas direktorei par šādu sienu gleznojumu, bet konkurss norisinājās oktobrī, un sekoja lēmums, ka gleznojums jāveido jau šoruden. Burtiski divās nedēļās, kad bija ļoti auksts, un, kā redzat, ļoti augstu,” pastāstīja māksliniece Ieva Caruka.

https://www.lsm.lv/raksts/kultura/maksla/22.11.2023-rigas-ukrainu-vidusskolu-grezno-muralis-saules-meitas.a532608/

24. novembrī festivāla “Vienoti dažādībā” ietvaros tiks atklātas divas jaunas mākslas izstādes. Ieeja bez maksas.

Kamīnzālē savu pirmo personālizstādi rīkos Baltijas baltkrievu mākslinieku apvienības “Mayu Gonar” dalībniece Jeļena Lavrinoviča. Viņai ir lieliska izglītība un diezgan liela darba pieredze. Izstādē dominēs grafikas darbi. Atklāšanā līdztekus uzrunām dzirdēsim tautasdziesmas, P. Jurjāna skolas jauno akordeonistu ansambli (vadītājs N. Pisareva) un pianistu-profesoru Rafi Haradžanjanu. Sākums 16.30.

Konferenču zālē (LNKBA Nama otrajā stāvā) pēc pusotras stundas, plkst.18.00, tiks atklāta mākslinieku apvienības “Vēsma” izstāde. Viņa tiks atvesta no Lapmežciema, kur iedzīvotājus ieskauj skaistā Latvijas daba. Un tas, protams, atspoguļojas gleznās. Grupu vada slavens meistars, latviešu gruzīns Nugzars Paksadze. Apmeklētājiem spēlēs mums jau pazīstamais jaunais pianists Timurs Garists.

“Vienoti dažādībā” ir viens no svarīgākajiem Eiropas Savienības moto. Jā, mēs esam kopā, bet tajā pašā laikā mēs esam atšķirīgi un saglabājam savu individuālo unikalitāti. “Vienoti dažādībā” – tā sauc Mākslas festivālu, ko I. Kozakevičas  Latvijas Nacionālo kultūras biedrību asociācija  rīko jau 21. reizi. Un, kā vienmēr, Festivāla mākslinieciskais vadītājs ir profesors, mākslas doktors Rafi  Haradžanjans. Šoreiz festivāls veltīts Latvijas neatkarības proklamēšanas 105.gadadienai un pašas Asociācija 35.gadadienai.
Festivālu būs no 9 dažādu žanru mākslas pasākumiem. Astoņi no tiem notiks LNKBA Namā (Slokas ielā 37, Rīgā), bet etnokolektīvu Galā koncerts – ļoti apjomīgs – notiks radniecīgās iestādēs, Itas Kozakevičas   Rīgas Poļu vidusskolās zālē (adrese: Niсgales iela, 15).
Zāle tur lielāka. Un LNKBA paļaujas uz apmeklētāju aktivitāti. Interesanti paskatīties uz etno-kolektīvu Galā koncertu – vienmēr interesānti:ar ko vācu grupa atšķiras no gruzīnu ansambļa, bet ebreju grupa no arhaisko tradīciju  glabātājiem no “Berendeyka”… Bet būs arī apbalvošana īpašu LNKBA sudraba medaļu.  Viņi ir trīs, šie laimīgie – mākslinieks, mūziķis un filologs. Vārdus paziņosim 2.decembrī plkst.15.00, tieši Galā koncertā – būs sava veida intriga!
LNKBA Nama zālēs tiks atklātas trīs pilnīgi atšķirīgas mākslas izstādes.
22.11 plkst.16.30 – Latvijas baltkrievietes Jeļenas Lavrinovičas grafika, bet plkst.18.00 – grupa no Lapmežciema, kuru vadīs Latvijā pazīstamais gruzīns Nugzars Paksadze. “Mana Rīga” ir kuratora Jurija Slavika sagatavotās izstādes nosaukums. Tajā iekļauti Edgara Miķelsona darbi. Atklāšana 28.11 plkst.17.00.Skanēs arī klasiskās mūzikas opusi.
Par Fainu Raņevsku stāstīs brīnišķīgs aktierpāris: Natālija Ščeglova un Vadims Grosmans (04.12. plkst. 18.00). Dzeinieka V. Brjusova (viņam šogad 150) J. Raiņa un armēņu dzejnieku tulkojumus dzirdēsim 30. novembrī plkst. 17.00. Skanēs arī oriģināldzejoļi. Programma par godu Itai Kozakevičai (25.11. plkst. 17.00) solās būt ārkārtīgi interesanta. Poļu ģēniju mūziku spēlēs Jaz. Vītola  pianistu konkursa uzvarētājs Daniils Mickevičs un nesenie Odesas iedzīvotāji Marija un Sofija Varčenko. Un tad rādīsim jaunu latviešu spēlfilmu par Itu. Tajā pašā dienā, bet agrāk, pulksten 15.00, muzicēs ansamblis Crocus – spirgtis un entuziastisks.
Festivālu 22.novembrī plkst.18.00 atklās Rīgas ukraiņu sieviešu ansamblis “Divčata”. To galvenokārt veidoja sievietes, kas pameta Ukrainu kara dēļ. Tā viņi uztur sakarus ar dzimteni. Mēs dzirdēsim dziesmas trīs valodās, tostarp latviešu. Ko vēl teikt? Ieeja  visiem Festivāla pasākumiem  bez maksas. Novēlam prieku no iespaidiem!

krievu valoda šeit: https://rus.lsm.lv/statja/kultura/kultura/23.11.2023-v-ankol-otkrylsya-festival-ediny-v-mnogoobrazii-vxod-svobodnyi-kultura1kb.a532721/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article&fbclid=IwAR2j_sCCJaRjRBRE46OZgMAUFN

Festivāls tiks atklāts ar vokālā ansambļa “Divchata.UA” koncertu, kurā dzied īslaicīgi Rīgā dzīvojošas ukraiņu sievietes. Viņu uzstāšanās notiks 22.novembrī plkst.18:00 LNKBA Nama lielajā zālē. Par šo koncertu un dažiem tā dalībnieku pašreizējās dzīves mirkļiem stāstīja grupas mākslinieciskā vadītāja Anna Bukrejeva.

https://rus.lsm.lv/statja/kultura/kultura/21.11.2023-xudruk-ansamblya-divcataua-nas-obedinila-lyubov-k-pesne-i-k-ukraine.a532310/?fbclid=IwAR17x-rwmw4bQTXRvUOTkylyLcqEq_UGljZ4HqwWEnzDc23ZkcJjqmk1DYY

Ar Baltkrievijas Tautas vēstniecības Itālijā atbalstu 25.novembrī plkst. 12:00 Florencē tiek atklāta Olgas Jakubovskas (Minska/Rīga)  izstāde “Sieviešu maršs” (“Marcia delle donne”), kas veltīta baltkrievu sievietēm – politieslodzītajām. 25. novembris ir Starptautiskā diena vardarbības pret sievietēm izskaušanai.
Izstādes norises vietas adrese: Piazza del Duomo, 10

 Aicinam glezniecības cienītājus apmeklēt mākslinieces Jeļenas Lavrinovičas personālizstādes atklāšanu. Jeļena ir Baltijas baltkrievu mākslinieku apvienības “Maju gonar” dalībniece, klasiskās skolas profesionāla grafiķe, strādā dažādās tehnikās, ieskaitot litografiju, zimuļa zīmējumu, akvareli un eļlu.  Izstādē varēs apsktīt Jeļenas grafiskos darbus litografijas tehnikā un gleznas izpildītas gan eļļā, gan akvareļu darbus, realisma un psihoģiskā simbolisma stilā. Viņas darbi atšķiras ar reālismu, izteiksmīgu zīmējumu, īpašu krāsu izjūtu, elegantu izpildījumu un dziļu emocionālu saturu.  Māksliniece bieži vēršas pie dabas, cilvēka, psiholoģiskā simbolisma tēmām. Ekspozīcijā vares apskatīt gan agros, gan arī vēlākus Jeļenas darbus, kas pirmo reizi tiek rādīti publiski!
Izstādes atklāšanas laikā  24.novembrī, plkst.16.30 jūs varēsies izbaudīt glezniecības un grafikas pasauli, satikt autori personīgi, aprunāties ar viņu un pēc vēlēšanās pasūtīt portretu vai ainavu. Izstāde norisināsies I. Kozakevičas Latvijas nacionālo kultūras biedrību asociācijas (LNKBA) nama Kamīnu zālē  līdz 21.decembrim. Ieeja brīva, bet lūdzam noprecizēt apmeklējumā laiku  pa tel. 67613638,  27024786
   

Ārpus Latvijas dažādās mītnes zemēs pasaulē dzīvo, mācās un strādā vairāk nekā 370 000 Latvijas diasporas pārstāvju. Latvijas diaspora ietver tautiešus, kas izceļojuši no Latvijas teritorijas vairākos emigrācijas viļņos kopš 19.gadsimta beigām, tostarp nesenās emigrācijas laikā izbraukušos Latvijas valstspiederīgos, kuri uztur saikni ar Latviju. Šobrīd lielākās latviešu kopienas dzīvo Lielbritānijā, ASV, Kanādā, Īrijā, Zviedrijā, Austrālijā, Krievijā, Brazīlijā, Vācijā, Beļģijā, Izraēlā, Norvēģijā, Spānijā, kā arī citās zemēs pasaulē.

https://www.mfa.gov.lv/lv/diasporas-organizacijas-un-kopiena

Un atkal I. Kozakevičs LNKBA Namā Lielā zāle bija pilna. 11. novembrā  pēcpusdienā zālē atnāca dažādu paaudžu pārstāvji. Un bērni, un viņu vecāki (arī vecvecāki), un vienkārši klausītāji. Viņi visi ieradās uz Asociācijas tradicionālo Bērnu koncertu. Mūziku spēlējā Rīgas E. Dārziņa un Pārdaugavas skolu skolēni, kā arī bērni no Mārupes mākslas un mūzikas skolas. Uz skātuves bija arī Rīgas 80.skolas koris (vadītāja Ludmila Homjakova). Zālē atrodas Anatolija Borodkina gleznas, it kā saule viņi mūs visus apgaismoja. Visvairāk atmiņā palika jauno vijolnieku uzstāšanās. Viņu vidū Sofija Poļiščuka, kura nepārprotami progresējusi sava artistisma. K. Sensansa Havanezu Libia Buksa spēlēja ļoti izteiksmīgi. Liriska bija Olga Fokina (Žana Sibēliusa Noktirne). Simpātijas izraisīja pavisam jaunā Poļina Semjonova (Šarla Dankla valsis), kuru, tāpat kā daudzas citas, precīzi un smalki pavadīja Zarema Ginzburga. Labu iespaidu atstāja arī Līvija Kolča, pārvarot Anrī Vietāna kompozīcijas grūtības. Uzstājās arī diezgan daudz flautistu. Starp tiem ir vērts izcelt Neliju Shaveju ar Ž. Metallidi Valsi. No pianistiem visvairāk atmiņā palika Matvejs Fokins, virtuozs, stabils, Sandia Leija, kas sniedza K. Debisī mūzikas smalkumus, Aleksejs Tupiks ar ukraiņu komponista J. Šamo Toccatu un Nika Kudrjašova ar opusu K. Kostlija opusu. Mums visiem patika klausīties arī tautas dziesmas – moldāvu un armēņu. Patīkami, kā ieradās “uzmundrināt” savus audzēkņus skolotāji. Novēlam jaunajiem talantiem turpmākus panākumus!

Čaikovska piemiņas koncerts I.Kozakēvičas LNKBA nama Lielā zāle, šī gada 7. novembrī, izvērtās ļoti veiksmīgs. Gan formas ziņā. Gan satura. Zāle bija piepildīta ar  inteliģentiem klausītājiem. Programma sākās ar Čaikovska klavierskaņdarba “Novembris” no cikla “Gadalaiki”  video ierakstu. Jaunā dziedātāja Laima Krīgena dziedāja vokālistei grūtākās ārijas: Tatjanas (no operas “Jevgeņijs Oņegins”) un Lizas (no operas “Pīķa dāma”). Viņa dziedāja izteiksmīgi, ar skaistu balsi un pārliecinoši atspoguļoja attēloto sieviešu likteņu dramatismu. Dziedātāju pie klavierēm pavadīja JVLMA profesors Aldis Liepiņš, kurš to darīja temperamentīgi un labā ansamblī. Patīkamu iespaidu atstāja arī Latvijas Mūzikas akadēmijas studentes, jaunās vijolnieces Patrīcijas Iļjasovas uzstāšanās. Vijolniece ar gaumi, muzikāli un brīvi mums izpildīja Čaikovska “Melodiju” un “Meditāciju”. Viņu pavadīja Lilija Sargsjana, pianiste ar daudzu gadu pieredzi.
Klausītāji ar lielu interesi klausījās žurnālistes Hasmikas Nuridžanjanas stāstu par Čaikovska grūto dzīves ceļu, par cilvēkiem, kuriem bija liela loma viņa liktenī. Profesors Rafi Haradžanjans dalījās iespaidos par Votkinskas pilsētas Namu-muzeju – tur dzimis topošais izcilais komponists. Un viņš arī uzsvēra Čaikovska saistību ar Igaunijas kūrortpilsētu Hāpsalu. Tagad tur ir soliņš Čaikovska piemiņai. Tajā iegravētas igauņu tautas melodijas notis, kas atrada vietu klasiķa pēdējā darbā – Sestajā simfonijā. Ludmilas Bičkovas sagatavotā video secība bija krāsaina un loģiska. Īsāk sakot, visi apmeklētāji saņēma spilgtus estētiskus iespaidus.

“Rekonstrukcijas darbi Latvijas Leļļu teātrī ir sekmīgi noslēgušies, un ēka ir nodota ekspluatācijā, par ko mums ir patiess prieks. Ēkas nodošanas procesā bija jāveic nelieli uzlabojumi un precizēšanas darbi, lai nodrošinātu ēkas atbilstību visiem regulējošajiem standartiem un nodrošinātu Leļļu teātra mazajiem skatītājiem drošu un patīkamu vidi. Šobrīd sākusies teātra pārvākšanās uz vēsturisko mājvietu Kr. Barona ielā. Ēkas atslēgas teātrim plānots nodot 2023. gada 1. decembrī, kad arī tiks uzsākta pašas ēkas ekspluatācija, un jau 15. decembrī tiks rīkota teātra atklāšana ar pirmajām izrādēm,” atzīmēja Jeļena Gavrilova.

https://www.lsm.lv/raksts/kultura/teatris-un-deja/10.11.2023-latvijas-lellu-teatra-rekonstrukcija-noslegusies-eka-nodota-ekspluatacija.a531171/?utm_source=lsm&utm_medium=widget-v2&utm_campaign=widget-v2