I.Kozakēvičas Latvijas Nacionālo kultūras biedrību asociācija
Latvijas Baltkrievu kultūras biedrība “Svitanak” aicina apmeklēt vēl vienu pasākumu 2024. gada 26. maijā plkst.13.00: literāri muzikālu programmu, kas notiks I. Kozakevičas Latvijas Nacionālo kultūras biedrību asociācijas ēkā (Slokas 37, Rīga). Pasākums veltīts spožā rakstnieka un viena no Baltkrievijas nacionālajiem simboliem – Vasila Bikava 100. jubilejai, kā arī Latvijas starpkaru perioda baltkrievu rakstnieces Olgas Saharovas 140. dzimšanas dienai. Ieeja brīva.
Maestro Rafi Haradžanjans uzaicināja Baltijas dzejnieku ģildi piedalīties maija festivālā. Latvijas mūsdienu dzejnieki Irina Zinovčika, Aleksandra Bandurina, Nikolajs Romaņenko – lasa dzejoļus. Jevgeņija Ošurkova apbūra ar savām dziesmām. Milena Makarova saslima un piedalījās savos videoklipos. Es arī rādīju vairākus tulkojumus no Ojāra Vācieša. Profesors Haradžanjans un viņa studentu komanda pārsteidza klausītājus spēlējot astoņas rokas: vispirms Berdžiča Smetanas pērli “Rondo” (starp citu, šogad aprit 200. gadu kopš dižā čeha dzimšanas), bet pēc tam slaveno Arama Hačaturjana “Sabre Dance” transkripciju, ko veidojis pats maestro. Vakara noslēgumā atzīmējām vēl vienu jubileju – Bulata Okudžavas 100. jubileju. Uz dziesmas “Let’s Exclaim!” videoklipa demonstrāciju. vakara dalībnieki un publika dziedāja līdzi bardam. Tikšanās bija izdevusies!
Jurijs Kasjaničs FB
Mākslinieks Vjačeslavs Telešs: “No sirds apsveicu jubilejā! Liels paldies Jums, cienījamā Žanna, un Jūsu kolēģiem par lielo darbu baltkrievu kultūras popularizēšanā, par mūsu identitātes saglabāšanu, par baltkrievu integrāciju Latvijas neatkarīgajā, demokrātiskajā Eiropas Savienības valstī”.
Šajā kamerkoncertā I.Kozakēvičas LNKBA Namā piedalījās četri jaunie izpildītāji. Trīs pianistes un viena vijolniece. Tas paskaidro programmas nosaukumu. Divi no izpildītājiem jau ir labi zināmi. Viņi bija spiesti pārcelties uz Latvijui no Odesas (Ukraina). Un tagad veiksmīgi turpina mācības E. Dārziņa Rīgas mūz. skolā. Runājam par dvīņu māsām Mariju un Sofiju Varčenko. Abi savu izvēlēto profesiju uztver nopietni. Tas ir pamanāms. Viņi izpilda skaņdarbus, kuru apgūšanai nepieciešams daudz darba. Marija atskaņoja fragmentu no J. S. Baha no Partitas solo vijolei un A. Gubeja Etīdi. Viņa spēlēja brīvi un diezgan artistiski. Savu mīlestību pret vācu klasiku Sofija demonstrēja, interpretējot J. S. Baha Prelūdiju un fūgu g-moll un Bēthovena 5. sonāti (visas trīs daļas). Savu vācu klasikas interpretāciju klātesošajiem rādīja arī pianistes Marija Bondarenko un Sofija Galperina. Viņiem jau ir spēcīga mākslinieciskā griba, kas ir jauki. Īpaši atzīmēsim, ka Galperina pārliecinoši un aktīvi spēlēja arī Imanta Zemzara ciklu “Faktura”. Šis ir brīnišķīgs opuss. Priecāsimies redzēt šos jaunos mākslinieces arī turpmākajās mūsu Asociācijas programmās.
13. maijā notika sirsnīga un produktīva tikšanās ar EVZ fonda ģenerāldirektori Dr.Andrea Despota! Mēs iedziļinājāmies svarīgās diskusijās, kā arī Starptautiskās romu savienības (IRU) leģitimitātē un tās pastāvīgajā pozīcijā EHR padomē. Mēs arī izrādījām cieņu romu genocīdam pie memoriāla Bundestāgā.
Kopā mēs strādājam pie gaišākas nākotnes romu kopienai visā pasaulē
Poļu vārda mīļotāju klubs “Gaw ęda” aicina uz tikšanos 2024. gada 15. maijā I. Kozakevičas LNKBA Namā. ISlokas iela 37, Rīga) plkst.17:00. Par savu darbu Latvijā stāstīs poļu aktieri.
I. Kozakevičas LNKBA Namā ((Slokas 37, Rīga) 15. maijā plkst. 18-00 mūsu dzejnieki lasīs Latvijas mūsdienu dzejnieku dzejoļus. Skanēs autordziesmas un tulkojumi no latviešu dzejas.
Pie klavierēm būs arī profesors Rafi Haradžanjans un savu “komandu”. Dzirdēsim B. Smetanas un A. Hačaturjana darbus. Nāc – būs pavasaris! Ieeja bez maksas.
Jurijs Kasjaņičs
Sabiedrībā plašu ažiotāžu ieguvis kāds fragments no Kultūras ministrijas (KM) plāna par saliedētu un pilsoniski aktīvu sabiedrību. No teikuma, kurā minēts trešo valstu pilsoņu īpatsvara pieaugums, piemēram, Nacionālā apvienība (NA) secinājusi, ka ministrija plāno imigrācijas palielināšanu. Nozares ministre šādus apgalvojumus nosauc par klaju dezinformāciju.
ĪSUMĀ: Vietnē “X” plaši apspriež KM saliedētības plānu un vienu teikumu par trešo valstu pilsoņiem. Plānā teikts: Trešo valstu pilsoņi, kas pirmreizēji ieguvuši pastāvīgās uzturēšanās atļauju, īpatsvars gadā – 2019.g. 1,1% ; 2027.g. – 2,2%. Nacionālā apvienība pārmet KM plānus palielināt imigrāciju. KM: Plānā ir pētnieku prognozes, KM nestrādā ar migrācijas politiku, bet ar Latvijā jau esošo cilvēku integrāciju. Pērn izsniegtas 786 pastāvīgās uzturēšanās atļaujas. Iekšlietu ministrs: Nav plāna būtiski palielināt trešo valstu pilsoņu skaitu Latvijā. Par KM plānu līdz 20. maijam Tiesību aktu portālā ikviens var izteikt savu viedokli, tad to skatīs valdībā.
Festivāls Pavasara pavasaris 2024 turpina savu programmu. 8.maijā plkst.17.00 I. Kozakevičas LNKBA Nama Kamīnzālē ( Slokas ielā 37, Rīgā,) tiks atklāta izstāde par godu ievērojamā grafiķa I. Elgurta 100 gadu jubilejai (kurators Jurijs Slaviks). Elgurts dzimis Kišiņevā. No savas pieredzes viņš tieši uzzināja geto, holokausta un kara šausmas. Kopš 1952. gada dzīvoja Rīgā, kur mācījās un auglīgi strādāja. Viņa rūpīgi veidotā grafika ne reizi vien atspoguļoja Latvijas galvaspilsētas attēlus.
Izstādes atklāšanas ceremonijā piedalīsies dzejnieki, brīnišķīgais vijolnieks Aleksejs Koļesņikovs (improvizācijas par ebreju un moldāvu folkloras tēmām), nesenā Odesas iedzīvotāja, jaunā pianiste Sofija Varčenko (L.V. Bēthovena 1. sonāte).
Ieeja bez maksas.
Piedāvājam ielūkoties aizkustinošās foto galerijās, kas atspoguļo vēsturiskos 1990. gada 4. maija notikumus visas dienas garumā – atbalstītāji pie Augstākās Padomes, vēsturiskais balsojums, emocionālā deputātu sagaidīšana.
Festivāla koncerts “Komponistam un pedagogam Rimskim-Korsakovam-180” bija ļoti veiksmīgs. Tas notika pārpildītā I.Kozakēvičas LNKBA Nama zālē 30. aprīlī. Koncertam bija rūpīgi pārdomāta programma, struktūrā, loģikā, bija krāsu daudzveidībā, bija veiksmīga izpildītāju izvēlē. Starp pēdējiem redzējām jaunos soprānus Eviju Hilmani un Svetlagu Ščikovu-Baroni, pianistes Rafi Hadžanjanu, Vitu Vēriņu, Kristīnu Geidmani. Skanēja gan dienas varoņa, gan viņa daudznacionālo (LNKBA tas ir īpaši interesanti un raksturīgi) un slaveno studentu mūzika: Yaz. Vītols, A. Spendiarjans, I. Stravinskis, A. Ļadovs. Video fragmentu izlase – pēc profesores R. Haradžjanas ieteikuma tos apkopojusi Ludmila Bičkova – interesē kontrasti, vizuālais spilgtums, precizitāte. Ir pamats runāt par programmas triumfālajiem panākumiem garīgā skaistuma cienītāju vidū.
ՀԱՅԱՍՏԱՆԻ ՀԱՆՐԱՊԵՏՈՒԹՅԱՆ ՆԱԽԱԳԱՀԻ ՀՐԱՄԱՆԱԳԻՐԸ
ՐԱՖՖԻ ԽԱՐԱՋԱՆՅԱՆԻՆ ԵՐԱԽՏԱԳԻՏՈՒԹՅԱՆ ՄԵԴԱԼՈՎ ՊԱՐԳԵՎԱՏՐԵԼՈՒ ՄԱՍԻՆ
Հիմք ընդունելով վարչապետի միջնորդությունը՝ համաձայն Սահմանադրու-թյան 136-րդ հոդվածի և «Հայաստանի Հանրապետության պետական պարգևների և պատվավոր կոչումների մասին» օրենքի 5.3-րդ հոդվածի 1-ին մասի.
Հայ-լատվիական բարեկամական կապերի ամրապնդման և զարգացման, հայկական մշակութային արժեքների պահպանման գործում ներդրած ավանդի համար դաշնակահար, երաժշտագետ, հասարակական գործիչ Րաֆֆի ԽԱՐԱՋԱՆՅԱՆԻՆ (Լատվիա) պարգևատրել Երախտագիտության մեդալով:
ՀԱՅԱՍՏԱՆԻ ՀԱՆՐԱՊԵՏՈՒԹՅԱՆ ՆԱԽԱԳԱՀ Վ.ԽԱՉԱՏՈՒՐՅԱՆ
2024թ. ապրիլի 11
Երևան
ՆՀ-106-Ա
https://www.president.am/hy/decrees/item/6030/
ARMĒNIJAS REPUBLIKAS PREZIDENTA DEKRĒTS
PAR RAFI HARADŽANJANA APBALVOŠANU AR PATEICĪBAS MEDAĻU
Pamatojoties uz Ministru prezidenta starpniecību, atbilstoši Satversmes 136. pantam un likuma “par Armēnijas Republikas valsts apbalvojumiem un goda pakāpēm” 1. daļas 5.3. pantam. pianists, muzikologs, sabiedriskais darbinieks Rafi Haradžanjans (Latvija) par ieguldījumu armēņu un latviešu draudzīgo sakaru stiprināšanu un attīstību, armēņu kultūras vērtību saglabāšanu apbalvots ar pateicības medaļu.
ARMĒNIJAS REPUBLIKAS PREZIDENTS V.Hačaturjans
2024թ. ապրիլի 11 (2024. 11.apr.)
Երևան (Erevana)
ՆՀ-106-Ա
https://www.president.am/hy/decrees/item/6030/
Pirms 180 gadiem dzimis Nikolajs Rimskis-Korsakovs – brīnišķīgs komponists, lieliskais skolotājs, kurš izaudzināja veselu plejādi lielu personību. Tostarp Jāzepu Vītolu (viņa vārds tika dots Latvijas Mūzikas akadēmijai), Igoru Stravinski, Aleksandru Glazunovu, Aleksandru Spendiarjanu… 30. aprīlī plkst. 18.00 I.Kozakēvičas LNKBA Namā – jau notiek tradicionālais mākslas festivāls “Pavasara pavasaris 2024”- sāksies īpaši sagatavota programma par godu šī mūzikas kultūras ģēnija jubilejai. Programmas skatītāji redzēs video klipu izlasi un dzirdēs “dzīvo mūziku”. Dziedās soprāni Evija Hilmane un Svetlana Ščikova-Barone, profesors Rafi Haradžanjans spēlēs klavieres un arī stāstīs.
Sestdien, 27. aprīlī, I. Kozakevičas LNKBA Namā ar nestandarta programmu “Ēģipte – pagātne un tagadne” tika atklāts kārtējais, jau devītais mākslas festivāls “Pavasara avots-2024”.Par impulsu šai programmai kļuva mūsu aktīvistes Jūlijas Losevas divu nedēļu tūrisma brauciens uz šo Āfrikas valsti.Viņa ar entuziasmu dalījās ar klausītājiem savos svaigajos iespaidos par šo seno civilizāciju. Viņas stāsts tika ilustrēts ar krāsainiem video, ko Loseva pati filmēja Ēģiptē.
Šo traģisko notikumu kopā ar daudzām valstīm pirms vairākiem gadiem oficiāli atzina arī Latvijas Saeima. Radio raidījums “Arevik” (tiek veidota armēņu valodā) stāsta par armēņu Genocīdu. Tajā arī stāstīts, kā 2. aprīlī Jāz. Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas Lielajā aulā notika pianista un pedagoga Rafi Harajanjana jubilejas koncerts. Intervijas ir ļoti interesantas. Runā bīskaps Vardans Navasardjans, baltkrievu māksliniece Olga Jakubovska, rīgas komponists Andrejs Seļickis un pianists un komponists, profesora audzēknis Ruslana Perežilo. Tagad viņš dzīvo Triestē.
LOA 35 gadus dāvā iespēju bērniem būt aktīviem sporta svētkos “Vienoti sportā”. Lai veicinātu Latvijas Republikā dzīvojošo dažādu tautību bērnu un jauniešu kopību sportā un draudzību vienotā Latvijā, 2024. gada 21. aprīlī Rīgas Sporta manēžā Latvijas
Olimpiskā akadēmija (LOA) jau 35. reizi rīkoja sporta svētkus “Vienoti sportā”. Svētdienas rīts aktīvi iesākās 273 dalībniekiem vecumā līdz 12 gadiem. Pasākumu atklāja LOA prezidents, olimpiskais čempions kanoe airēšanā Ivans KLEMENTJEVS. Atklāšanā piedalījās arī Latvijas Nacionālo kultūras biedrību asociācijas priekšsēdētājs Rafi
HARADŽANJANS, LOA pirmā prezidente Daina ŠVEICA un LOA Senāta locekļi. Paldies armēņu biedrības deju grupai “Anuš” un deju grupai ”Flamenko” par sagādāto prieku ikvienam klātesošajam! (vairāk…)
