Rīgas latgaliešu biedrības „Trešō zvaigzne“ atskaite par izglītojošo pēcpusdienu
„Jezups Dyura un viņa svarīgākās publikācijas“
Pasākums notika 2026. gada 11. aprīlī LNKBA Izstāžu zālē, tajā piedalījās 21 cilvēks. Šajā reizē pieminējām tautsaimnieku Jezupu Dyuru (1896–1972) viņa 130 gadu jubilejā. Jezups Dyura pieder t. s. pēterpiliešu paaudzei. Dzīves gaita raiba, pēc atgriešanās Latvijā darbojies Latgales lietu departamentā, iesaistījies 20. gs. 20. gadu Latvijas agrārās reformas realizācijā, bijis paraugsaimniecības vadītājs Līksnas pagasta Ķirupē. Saeimas deputāta kandidāts, viens no Kristīgo zemnieku partijas dibinātājiem. Piedalījies Latgales skolotāju sagatavošanas kursu organizēšanā, palīdzējis materiāli Rēzeknes teātrim un F. Kempa „Gaismai“. Aktīvi darbodamies izglītības jomā, tulkojis latgaliski skolotāja un dabaszinātnieka J. Rācena mācību grāmatu pamatskolai „Dobas stòsti“ (1921). Tā vērtēta kā labākais darbs botānikā un zooloģijā pirmskara Latvijā. Bez tam J. Dyura tulkojis aritmētikas grāmatu, rakstījis periodikā, īpaši „Latgolas Vōrdā“.
Izglītojošo pēcpusdienu ievadīja Laura Mozga, iepazīstinot klātesošos ar novad-pētniecības entuziastu Juri Vanagu, kurš ir pētījis J. Dyuras sarežģīto dzīvesstāstu un publicējis to 2026. gada „Tāvu zemes kalendarā“. J. Vanags savā cienījamajā vecumā ieradās no Aizkraukles un aizrautīgi stāstīja par saviem pētījumiem, kas sākušies gandrīz nejauši. Nav likusi mierā Vonogu dzimtas un Līksnas apkaimes vēsture, tā sagatavojis grāmatu „Dzimtajā pusē : Stāsti par Pļavu Vonogu ļaudīm“ (2020). Grāmata tika dāvināta biedrībai.
Kuplināt pasākumu no Jelgavas bija atbraukuši mūziķi Sandra un Andrejs Bubindusi. Viņi atskaņoja V. A. Mocarta SONATA IV divās daļās, kas pasākumā ienesa ekspresīvu pavasara noskaņu.
Dr. philol. L. Leikuma stāstīja un demonstrēja materiālus par J. Dyuras latgaliski tulkoto grāmatu skolai un citiem latgaliskiem izdevumiem. Neraugoties uz savā laikā kritizēto nekonsekvento J. Dyuras pareizrakstību, profesore atzinīgi vērtēja viņa iedziļi-nāšanos augu latgaliskajos nosaukumos (Dyuram tie pierakstīti ne tikai latīņu, bet arī latgaliešu un krievu valodā, daudzi botāniskie termini latgaliski tulkoti pirmoreiz).
Māra Sadovska un Silvija Geka bija izveidojušas improvizētu latgaliešu iespied-darbu izstādi, ar kuras eksponātiem brīvbrīžos varēja iepazīties katrs.
Bija silta tikšanās ar biedrības vecbiedres Staņislavas Garoles atzariem — mazdēla Mārtiņa pagaidām nelielo ģimenīti, kas izveidojusies pirms pusgada, salaulāti Aglonā.
Noslēgumā tika sveikti abi lektori un mēneša jubilāri.
- gada 15. aprīlī
Rīgas latgaliešu biedrības „Trešō zvaigzne“ valdes priekšsēdētāja Laura Mozga
