„Latgales rokraksta literatūras patriarham
Andrivam Jūrdžam — 180!“
Pasākums tika organizēts, lai godinātu ievērojamo latgaliešu rokraksta literatūras pārstāvi
Andrivu Jūrdžu 180. dzimšanas dienā, lai aktualizētu viņa unikālo veikumu.
Latīņu drukas aizlieguma laikā (1865–1904) Nautrēnu puses zemnieks autodidakts
A. Jūrdžs rakstīja grāmatas, ietverdams tajās visu, kas šķita vērtīgs no pieejamajām avīzēm un žurnāliem, daļu tulkojot no krievu, poļu, vidus dialekta latviešu un pat lietuviešu valodas.
Piekalpodams baznīcā, nedaudz bija apguvis arī latīņu valodu. Latīņu drukas aizliegums bija Krievijas impērijas politika t. s. Ziemeļrietumu apgabalā, kur ietilpa arī Vitebskas guberņa (ar Latgali tajā) un Lietuva. Aizliegums attiecās uz jebkādu tekstu iespiešanu un izplatīšanu latīņu burtiem. Neraugoties uz drukas aizliegumu, bērni latgaliešu valodu apguva mājās no lūgšanu grāmatām, kuras tika glabātas no iepriekšējām paaudzēm, pārrakstītas vai ievestas Latgalē nelegāli. A. Jūrdžs skolā nebija gājis, lasīt viņu iemācīja māte. Pašmācības ceļā iemācījās rakstīt, apguva gotu burtus, kirilicu. Jūrdžs vāca un tā laika katoļu izdevumiem piesūtīja tautas dziesmas, veidoja folkloras un praktisko padomu jeb tautas gudrības vācelītes, pārrakstīja reliģisku tekstu
fragmentus. Rokrakstā sagatavotas grāmatas deva meitām pūrā vai par simbolisku samaksu ko pārrakstīja kaimiņiem. Viņa veikums pieskaitāms Latgales latviešu literatūras sākumiem. A. Jūrdžs bija īsts enciklopēdists, autoritatīvs saimniecisku un izglītojošu padomu devējs, saviesīgu pasākumu dvēsele dzimtajā pusē. Visu mūžu centies izglītot Latgales zemniekus, nest viņiem gara gaismu. Apbrīnojams un sekošanas cienīgs mūžs!
Atceres pēcpusdienu ievadīja L. Mozga, tālāk vadīja A. Šveds. Bija sagatavota neliela
izdevumu, kam saistība ar A. Jūrdžu, izstādīte. Lektore A. Stafecka bija sagatavojusi
prezentāciju, iepazīstinot ar A. Jūrdža dzīves gājumu un darbu pie „Myužeyguo kalindera“ sagatavošanas izdošanai. Dr. philol. L. Leikumas vizuālo prezentāciju varējām pilnībā baudīt arī uz ekrāna. Profesore iepazīstināja klātesošos ar atsevišķām spilgtākām Andriva Jūrdža mūža epizodēm, uzsvēra viņa darbības nozīmīgumu. Padiskutējām par terminu „zemnieku Prometeji“ un tā piemērošanu Jūrdžam.
Pasākumā piedalījās arī bijusī LNB bibliogrāfe Lilija Limane, viena no autoriem (vēl arī
A. Apīnis un I. Klekere) grāmatai „Rakstītājs no Nautrēniem“ („Liesma“, 1989). Ar šo grāmatu, kā arī ar atsevišķām „Myužeygays kalinders“ lappusēm klātesošos iepazīstināja S. Geka un L. Limane. Daudzas tajā ietvertās atziņas ir aktuālas arī šodien.
Īpašu interesi un aktivitāti raisīja paleogrāfijas pusstunda — A. Jūrdža un citu rokraksta
tekstu latgaliski atšifrēšana, to vadīja M. Sadovska. Labākie rokrakstu lasītāji (Ā. Jākobsone, T. Zubko, J. Baltiņš, V. Urtāne, S. Geka, A. Šveds) saņēma saldas balvas — konfektes „Trifele“. Pasākumu muzikāli kuplināja Sandra (vijole) un Andrejs (klavieres) Bubindusi, atskaņojot V. Salaka latviešu tautasdziesmu apdares. Noklausījāmies YouTube pieejamo A. Slobožaņina šūpuļdziesmu ar A. Jūrdža vārdiem „Leiču leiču“ mūzikas autora un Rēzeknes sieviešu kora „Medicus“ izpildījumā. Lietderīgi pavadīts laiks Ziemassvētku priekšvakarā!
2025. gada 5. decembrī
Rīgas latgaliešu biedrības „Trešō zvaigzne“ Valdes priekšsēdētāja Laura Mozga
