2025. gada 02.novembrī I. Kozakevičas Latvijas Nacionālo kultūras biedrību
asociācijas nama Lielajā zālē no plkst. 14.00. līdz plkst. 18.00 notika LBKB
“Svitanak” organizēts pasākums “Baltkrievu Dzjadi”. Piemiņas vakars”.
Atklāšanas laikā tradicionāli visi klātesošie zālē izpildīja Latvijas Valsts
himnu “Dievs, svēti Latviju” un Baltkrievu neoficiālo himnu “Magutni Boža”
(Varenais Dievs).
Vakaru atklāja Latvijas Baltkrievu kultūras biedrības “Svitanak”
priekšsēdētāja Tatsiana Kazak, atzimējot, ka I/ Kozakevičas Latvijas Nacionālo
kultūras biedrību asociācijas namā regulāri notiek LBKB “Svitanak” pasākumi un
šoreiz – piemiņas vakars “Baltkrievu Dzjadi”.
Pateicoties Annai Ivanei, pasākuma dalībniekiem interesanti bija uzzināt par
to, kas ir senie tautas svētki “Dzjadi”. Anna bija sagatavojusi lekciju “Balkrievu
piemiņas svētki un tautas tradīcijas “Dzjadi”. “Dzjadi” kā rituāls savā arhaiskākajā
formā ir saglabājies tikai baltkrievu vidū, un tā saknes meklējamas senajā dzīru
rituālā. Šajā dienā visi mājsaimniecības locekļi mazgājas pirtī un atstāj nedaudz
ūdens un slotu Dzjadiem. Viņi gatavoja vakariņas, netaupot līdzekļus. Senčiem bija
jābūt labi paēdušiem un pēc tam izklaidētiem, pretējā gadījumā viņi nesa sliktu
ražu un dažādas nelaimes. Dažviet uz rituālu tika aicināti viesi (parasti radinieki,
kaimiņi). Pirms sēšanas pie vakariņām pie durvīm pakāra dvieli, atvēra skursteni,
"jo nāks mirušie", saimnieks trīs reizes apgāja galdu ar sveci, atvēra logus un
durvis un nosauca senču vārdus. Dažādās vietās uz galda tika likts atšķirīgs trauku
skaits – dažreiz pāra, dažreiz nepāra (septiņi, vienpadsmit, divpadsmit), taču,
neskatoties uz to, dažos ciemos bija atļauts ēst tikai trīs ēdienus un izdzert trīs
glāzes. Starp ēdieniem bija vārīta un cepta gaļa, pankūkas, klimpas, želeja, zirņi ar
magoņu pienu, krupņiks ar sēnēm vai zivi, vereščaka ar desu u.c. Uz galda tika
novietota glāze un bļoda Dzjadiem, kurā katrs klātesošais lēja dzērienus un lika
ēdienu. Vakariņu laikā tika runāts tikai par saviem senčiem, atsauktī atmiņā viņu
darbi un sniegtie padomi. Pēc vakariņām saimnieks teica: "Svētie vectēvi, jūs
lidojāt šurp, dzērāt, ēdāt, tagad lidojiet uz savām mājām!" Daudzviet uz galda tika
atstāti ēdiena pārpalikumi, jo tika uzskatīts, ka senču dvēseles mielosies līdz rītam.
Andrejs Taturs sagatavojа lekciju ar videoprezentāciju “Rīgas baltkrievu
nekropolе”. Rīgas kapsētās ir diezgan daudz slavenu baltkrievu kapu. Andrejs
stastīja gan par LBKB “Svitanak” mirušiem biedriem, gan par slaveniem
baltkrieviem Pirmās Republikas laikā. Pašlaik ir portāls mohilki.org, kur ir atzīmēti
baltkrievu kapi interaktīvā formā visā pasaulē. Latvijā šis darbs ir tikko sācies.
Ivans Burijs prezentēja videoprezentāciju “Nošauto dzejnieku nakts”. 1937.
gada naktī no 29. uz 30. oktobri Minskā tika nošauti 132 baltkrievu nacionālās
elites pārstāvji. Valstsvīri, uzņēmumu vadītāji, zinātnieki, žurnālisti, kā arī 22
rakstnieki: dzejnieki, romānu autori, tulkotāji, kritiķi. Sākot ar 2017. gada oktobri,
katru gadu šajā dienā baltkrievi visā pasaulē atzīmē “Nošauto dzejnieku nakti”.
1937. gada 29. oktobra nāvessoda izpilde kļuva par traģiskāko punktu plaša
mēroga represiju vilnim pret Baltkrievijas nacionālo inteliģenci. Šis vilnis ilga no
1929. līdz 1938. gadam, kura mērķis bija iznīcināt nacionāli orientētus skolotājus,
ierēdņus, zinātniekus un skāra vairāk nekā 500 izcilu baltkrievu kultūras personību.
Vairāki simti cilvēku tika nosūtīti ārpus Baltkrievijas, vairāki simti tika nošauti,
vairāki desmiti tika nosūtīti uz nometnēm un gāja bojā Gulagā. Prezentācijas laikā
Ivans Burijs demonstrēja fotomateriālus, dzejnieku darbus un biografisko
materiālus.
Olga Gordejeva savā uzrunā stāstīja par viņas ģimenes tradīcijām “Dzjadi”
svētkos un iepazīstināja piemiņas vakara dalībniekus ar Mojšas Kuļbaka, viena no
nošautajiem dzejniekiem, dzeju. Olga izpildīja arī dziesmu ar viņa vārdiem.
Vakara viese Dagnija Dreika, latviešu dzejniece un tulkotāja, Latvijas poļu
savienības biedre, prezentēja savu jaunu grāmatu “Atmiņas noktirnes”. Grāmata
bija izdota Polijā 2025.gadā. Autore izpildīja savu dzeju poļu valodā. Divi
deklamēti dzejoli bija veltīti Itai Kozakevičai, vienai no LNKBA dibinātājiem.
LNKBA tagad ir nosaukta viņas vārdā. Dagnija Dreika atzīmēja, ka tas ir pirmā
grāmatas prezentācija šeit, baltkrievu piemiņas svētkos, gan latviešu, gan poļu
pasākumos prezentācijas notiks vēlāk. Dzejniece uzdavināja jauno grāmatu
“Atmiņas noktirnes” LBKB “Svitanak” bibliotekai.
Pateicoties Vjačeslavam Telešam pasākuma ietvaros notika viņa grāmatas
“Baltkrievu mākslinieki Latvijā. 1920 – 1990.” prezentācija. Skaisti ilustrētā
grāmata izdota Rīgā, teksts par pieciem baltkrievu māksliniekiem grāmatā ir divās
valodās: latviešu un baltkrievu. V.Telešs īsi pastastīja par viņu dzīves ceļiem un
mantojumiem. Klausītāji klausījās stāstu ar lielu interesi, V.Telešs atzimēja, ka
grāmata ir LBKB “Svitanak” bibliotekā.
Vasiļs Jeudakimau, viesis no Londonas, pastāstīja par to, kā parasti atzīmē
“Dzjadi” baltkrievu diaspora Lielbritānijā.
LBKB “Svitanak” priekšsēdētāja Tatsiana Kazak prezentēja arī Vitauta
Martiņenka grāmatu “Прадмовы і пасляслоўі” (“Priekšvārdi un pēcvārdi”).
Viņa pastāstīja arī par grāmatas tapšanas vēsturi. Grāmata tika izdota Tallinnā
2022. gadā, autors aizgāja aizsaulē Minskā 2016. gadā.
Pasākums “Baltkrievu Dzjadi”. Piemiņas vakars” svarīgs ne tikai kā baltkrievu
piemiņas pasākums, bet arī kā platforma domu un iespaidu apmaiņai un zināšanu
bagātināšanai.
Vakarā piedalījās Latvijas Baltkrievu kultūras biedrības „Svitanak” biedri,
citu baltkrievu apvienību biedri, Itas Kozakevičas Latvijas nacionālo kultūras
biedrību asociācijas mazākumtautību kultūras biedrību pārstāvji un citi viesi.
Pasākums ir vertīgs kā vēsturiskas informācijas avots, popularizē baltkrievu
literatūru un patieso, nevis padomju laikā falsificēto, Baltkrievijas vēsturi, veicina
baltkrievu integrāciju Latvijas sabiedrībā, ceļot etnisko pašapziņu un saglabājot
kultūras identitāti.
LBKB “Svitanak” organizēts vakars ir vertīgs ne tikai kā piemiņas vakars,
bet kā vēsturiskas informācijas avots, un veicina dialogu un sapratni starp dažādām
nacionalitātēm.
Pasākums arī veicina integrāciju Latvijas vidē caur starpkultūru dialogu,
patriotismu Latvijas sabiedrībā, ka arī apzināšanos, baltkrievu etniskās pašapziņas
paaugstināšanos.
Latvijas Baltkrievu kultūras biedrība “Svitanak” izsaka pateicību LR
Kultūras ministrijai un I. Kozakevičas Latvijas Nacionālo kultūras biedrību
asociācijai par pasākuma finansiālo atbalstu.
Latvijas Baltkrievu kultūras biedrības “Svitanak” priekšsēdētāja Tatsiana Kazak
05.11.2025.
Baltkrievu valodā: https://www.svitanak.eu/2025/11/03/%d0%b4%d0%b7%d1%8f%d0%b4%d1%8b-2025-%d1%9e-%d1%81%d1%8c%d0%b2%d1%96%d1%82%d0%b0%d0%bd%d0%ba%d1%83/
