Rīgas latgaliešu biedrības „Trešō zvaigzne“

atskaite par izglītojošo atceres pēcpusdienu

„Pieminam vēsturnieku Heinrihu Strodu“

Notika: 2025. gada 29. martā Rīgā, Slokas ielā 37

Izglītojošā pēcpusdiena tika plānota sakarā ar vēsturnieka Heinriha Stroda gaidāmo 100 gadu jubileju šāgada 20. aprīlī. Atmodas sākumā profesors H. Strods ir uzstājies ar lekcijām abās Rīgas latgaliešu biedrībās, atbalstījis biedrības „Trešō zvaigzne“ rīkoto Svētdienas universitāti, iesaistījies bīskapa P. Stroda jubilejas pasākumu norisē u. c.

Sanākušo interesentu pulks bija gana kupls — ap 20. Biedrības valdes priekšsēdētāja Laura Mozga atklāja pasākumu, ko tālāk vadīja ilggadējais biedrs Alfons Šveds. Noskaņas radīšanai Bubindusu ģimene (šajā reizē iesaistot arī meitu Alisi) iepriecināja klātesošos ar H.V. Ernsta  „Elēģiju“, pēc tam ar A. Vīkstempa (А. Вьетан; Henri Vieuxtemps)„Tarantellu“ (klavierēm un 2 vijolēm).

Turpinot sekoja profesores L. Leikumas prezentācija „Pieminam vēsturnieku Heinrihu Strodu

(1925 – 2012)“. Kā vienmēr, profesores sagatavotie materiāli piesaistīja nedalītu uzmanību. L. Leikuma  iepazīstināja ar H. Stroda dzīvesgājumu, nopelniem Latvijas vēstures un sevišķi Latgales jautājumu pētniecībā un plašo zināšanu sekmīgā nodošanā tālāk studentiem (lekciju konspekti par dažādiem vēstures posmiem, monogrāfiski apcerējumi), par vairāku svešvalodu (krievu, vācu, angļu, latīņu, poļu, franču) prasmi un izmantošanu pētījumos neskaitāmos arhīvos, par H. Stroda zinātniskajiem grādiem un goda nosaukumiem — Latvijā un ārzemēs. Profesores vadībā notika improvizēta klātesošo „zināšanu pārbaude“ par Latgales etnogrāfiskajiem terminiem, ko H. Strods savulaik ir apkopojis brošūrā LVU topošo vēsturnieku zināšanu papildināšanai etnogrāfisko prakšu sekmīgākai veikšanai (piemēram, kas ir brile ‘salmu platmale’, zināja daudzi, bet ne arleigu ‘bezdelīga’ u. tml.). Nelielais konkurss publiku manāmi atdzīvināja.

Grāmatu izstādi (ar H. Stroda grāmatām un rakstiem dažādos zinātniskos izdevumos u. c.) bija sarūpējušas  Silvija Geka un Māra Sadovska.

Par H. Stroda pētniecisko darbību, īpaši universitātes jubilejas izdevumu sagatavošanā, stāstīja otra lektore — Irēna Ondzule, kas ir vēsturnieka H. Stroda audzēkne, abiem bijušas kopīgas darba gaitas, sadarbojoties jubilejas izdevumu un zinātnisku rakstu krājumu sastādīšanā par dažādiem Latvijas vēstures jautājumiem, aptverot arī latviešu iniciatīvas diasporā.

Ieskatu H. Stroda lekciju konspektā „Latgales iedzīvotāju etniskais sastāvs 1772. g.–1959. g.“ sniedza Māra Sadovska, ar sagatavotajām tabulām uzskatāmi parādot iedzīvotāju skaita un sastāva dinamiku dažādu vēstures notikumu kontekstā.

Lekciju noslēgumā dalībniekus atkal priecināja Bubindusu ģimene ar latgaliešu tautas dziesmu „Aiz ezera balti bērzi“ pēc Viļņa Salaka apdares, bet savā interpretācijā.

Kā parasti, ar ziediem tika sveikti lektori, mūziķi un marta jubilāri.

 

01.04.2025.

 

Rīgas latgaliešu biedrības „Trešō zvaigzne“ Valdes priekšsēdētāja Laura Mozga