foto gorod.lv
– Spilgts piemērs bija premjera rezolūcija pēc referenduma – lai katra ministrija žigli sagatavo priekšlikumus integrēšanas sekmēšanai. Salasīja ap 100 priekšlikumu, iedalīja diezgan dāsnu naudas summu, noteica prioritātes. Pēc pusgada vairākums no prioritātēm izrādījās ne visai vajadzīgas. Grūti analizēt – vai tās nebija konsekventas vai bija patiešām nederīgas. Tāpēc saliedēšanas darbā gan mūsu komisijai, gan visā valstī jācenšas izvairīties no šīs ātrās apkārtdancošanas un kampaņveidības attieksmē pret problēmu…”