SIF projekta “Kopīgie svētki: Integrācija caur gadskārtu svētkiem”( Nr. 2023.LV/MTSP/06) trešās daļas ietvaros sestdien, 20.04.2024. I.Kozakēvičas LNKBA Namā bija pārpildīta.
Trešā daļa saucās “Lieldienas: svinam kopā ar dažādām tautām” un bija veltīta tam, kā dažādas Latvijā dzīvojošās tautības svin šos, iespējams, kristiešu mīļākos svētkus.
Vispirms plkst.14.00 kamīnzālē interesenti pulcējās uz mākslinieces Jeļenas Lavrinovičas meistarklasi, kura solīja iemācīt izgatavot personīgās nozīmītes. Tēma bija īpaši interesanta sākumskolas vecuma bērniem. Tos, protams, atnesa pieaugušie, kuri paši nekautrējās izgatavot sev individuālu nozīmīti. Taču, pirms ķērās pie radošā darba, bērni nevarēja vien sagaidīt, kad varēs spēlēt jautro spēli “Atrodi šokolādes olas”. Viens no bērnu vecākiem iejutās latviešu Lieldienu zaķa lomā, kurš dodas ciemos pie citu tautu Lieldienu tēliem. Armēniete Ella Hačatrjana uzmanīgi klausījās par šokolādes olām un bija pārsteigta, jo viņām nav tādas tradīcijas. Arī kāds poļu zēns viņu atbalstīja: par šo tradīciju viņš uzzināja, kad devās uz bērnudārzu.
Bērni, no vienas puses, klausījās ar prieku – kam ir kādas Lieldienu tradīcijas, no otras puses, viņi steidzās, sakot, kad sāksies izrādes interesantākā daļa: visi nevarēja sagaidīt, kad varēs sākt meklēt. šokolādes olām! Visi izgāja no kamīnzāles, tētis, kurš iejutās zaķa lomā, paslēpa saldumus un aicināja visus atpakaļ. Kas tad sākās! Bērni lika lietā visu savu iztēli! Lai gan viņiem nebija viegli iedomāties, ka konfektes var paslēpt, teiksim, uz klavieru klaviatūras vai pie sienas aiz kamīna. Bērni ilgi meklēja saldumus, bet atrada visu!
Atrastās konfektes nonāca mugursomās, līdz labākiem laikiem, jo bija pienācis laiks radošumam – uzzīmēt uz papīra savu, individuālo nozīmīti, kuras nevienam citam nav. Bērniem pievienojās arī jaunpienācēji, novēlojušies: pat ne visiem pieaugušajiem pietika vietu.
Šeit arī bērni parādīja uzcītību un izdomu! Un tad māksliniece, laipnā skolotāja Jeļena Lavrinoviča, visus šos zīmējumus ar speciālas mašīnītes palīdzību pārvērta nozīmītēs.
Katrs paņēma savu nozīmīti un rūpīgi noslēpa to drošā vietā, lai vakarā varētu pārsteigt savus vecākus un vecvecākus, kuri nenāca izgatavot nozīmītes.
Pēc tam visi kopā devās klausīties etnogrāfiskā ansambļa “Berendeyka” koncertu. Un daži pat tajā piedalījās! Bet par to pastāstīšu atsevišķi.
