“Izšķirīgi bija tas, ka Latvija atguva neatkarību, sākās valsts veidošanās process. Mani ieinteresēja diplomāta darbs,” teic B. Hasans. Tolaik viņš uzņemts Latvijas ārlietu dienestā vēl bez Latvijas pilsonības un devies strādāt uz vēstniecību Uzbekistānā, kur viņa pārziņā bijusi gan politisko, gan ekonomisko attiecību veidošana. Pilsonību vēstnieks ieguvis par īpašiem nopelniem Latvijas labā. “Manu izvēli palikt Latvijā sākumā vecāki ar ovācijām neuzņēma, taču izturējās ar izpratni. Viņi gaidīja mani atpakaļ, taču saprata, ka strādāšana Latvijas ārlietu dienestā ir prestiža jautājums,” atminas B. Hasans.