– Man ir sajūta, ka es to visu jau reiz esmu piedzīvojusi – tolaik, kad biju viena no Tautas frontes dibinātājām un vadītājām. 1989. gada vasaras sākumā, pēc tam, kad LTF 31. maijā jau bija pieņēmusi aicinājumu apspriest Latvijas neatkarības atjaunošanu, parādījās Pilsoņu kongress. Bija ļoti grūti saprast, no kurienes šī ideja nāk. Pilsoņu kongresā bija daudz godprātīgu cilvēku, kurus šī konstrukcija – sapulcināt visus Latvijas pilsoņus un pēc tam atjaunot Latvijas valsti – patiesi aizrāva. Taču bija aizdomas, ka patiesībā ideja radusies kādos “ēnainos kabinetos” un tās mērķis ir cits – vājināt un sašķelt LTF – vienīgo reālo spēku, kas tobrīd spēja pretoties kompartijai. Līdzīga ideja tagad ir arī nepilsoņu kongresam – sašķelt Latvijas sabiedrību. Un es pat nedomāju, ka tā ir radusies Latvijā, te ir tikai izpildītāji. Domāju, ka šāda organizācija ir pilnīgi nepieņemama un tās pārstāvjiem nebija ko darīt Saeimas Saliedētības komisijā, uz kurieni viņi tika uzaicināti. Šī organizācija neveicina saliedētību un saskaņu Latvijā.