– Vienkāršoti runājot, miris teātris ir tāds, kur atveras priekškars, visi visu laiku kaut ko dara, bet nekas nenotiek. Ja mēs šādā plāksnē salīdzinām, tad dzīvs teātris ir tāds, kur varbūt neviens neko daudz īpaši nedara, bet katrs jūt, ka kaut kas notiek. Teātra dzīvības pazīme ne vienmēr ir mehāniska rosība, jo izrāde jau nenotiek uz skatuves. Izrāde notiek skatītāju galvās. Dzīva teātra pazīme ir spēja sūtīt atbilstošus signālus, lai rosinātu emocijas, līdzpārdzīvojumu skatītāju galvā. Atrast šos ilūzijas radošos līdzekļus un likt tiem darboties.
http://nra.lv/latvija/88394-gundars-abolins-latvija-kaut-kas-nav-ta-ka-vajag.htm