Lāse Vilka: Es ar katru grāmatu pavadu kādu dzīves daļu, šajā laikā jebkura grāmata kļūst pietiekami tuva – ja ne emocionāli, tad enerģētiski. Bet droši vien visinteresantākais darbs bija ar Kaziņika “Ģēnija noslēpumiem”, es par savu muzikālo izglītību biju jau krietni piemirsusi, bet te viss kļuva tik dzīvs. Es ļoti daudz klausījos – Bahu, Mocartu, citus klasiķus. Pateicoties Kaziņikam, jā. Tādi cilvēki, tādas grāmatas dod iedvesmu. Es klausījos Kaziņika uzstāšanās šeit, Rīgā, pirms pandēmijas viņš taču katru gadu brauca šurp ar lekcijām. Cilvēki pie viņa tiecas, cilvēki gaida tādas sarunas, alkst, lai viņiem liktu domāt par to, kas notiek apkārt un kas dzīvē ir galvenais. Vai visi, nezinu, bet vismaz kāda daļa.
https://www.lsm.lv/raksts/kultura/literatura/arpus-politikas-par-krievu-literaturas-tulkosanu–saruna-ar-lasi-vilku.a422776/