Likuma anotācijā norādīts, ka holokausta laikā tika iznīcināti 90% no Latvijas pirmskara ebreju kopienas. Pirms Otrā pasaules kara ebreju reliģisko organizāciju un kopienas īpašumā un to ebreju kopienas locekļu īpašumā, kuru ģimenes pilnībā tika iznīcinātas holokaustā, bija skolas, bāreņu nami, slimnīcas, kultūras nami. Īpašumus Latvijas ebreju reliģiskās organizācijas par saviem vai ziedotiem līdzekļiem bija uzbūvējušas vai iegādājušās, un tie bija šo organizāciju īpašumā līdz 1940. gada 17. jūnijam. Tā laika ebreju kopienas locekļu nekustamos īpašumus viņu likumīgie mantinieki nevarēja atgūt denacionalizācijas kārtībā, jo visi šo ģimeņu locekļi bija gājuši bojā holokaustā un komunistiskā totalitārā režīma represijās. Uzsvērts, ka Latvijas valsts nav vainojama un nav atbildīga par Latvijas okupācijas laikā padomju okupācijas režīma īstenoto īpašumu nacionalizāciju, kā arī nav vainojama un nav atbildīga par nacistiskā režīma īstenoto holokaustu. Tomēr būtu ētiski un taisnīgi, ja Latvija ar labu gribu atlīdzinātu Latvijas ebreju kopienai par nekustamajiem īpašumiem, kuri pēc 1991. gada 23. augusta nonāca Latvijas īpašumā.
https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/saeima-konceptuali-atbalsta-40-miljonu-kompensaciju-ebreju-kopienai.a423564/