Augstskolas paredzēts iedalīt četros tipos – zinātnes universitātes, mākslu un kultūras universitātes, lietišķo zinātņu universitātes, kā arī lietišķo zinātņu augstskolas -, likumā nosakot konkrētus atbilstības kritērijus. Komisijā skatot grozījumus trešajā lasījumā, nolemts izslēgt kritēriju, kas saistīts ar studējošo skaitu augstskolās.
Zinātnes universitātēm būs jāīsteno vismaz trīs augstākās izglītības līmeņu studiju programmas. Plānots noteikt, ka universitātē vismaz 65 procentiem akadēmiskā personāla jābūt zinātnes doktora grādam.
Savukārt mākslu un kultūras universitātes īstenos bakalaura un maģistra studiju programmas, kā arī profesionālā doktora studiju programmas mākslās. Zinātnes doktora studiju programmas varēs veidot, ja konkrētajā studiju virzienā uzrādīti starptautiska līmeņa prasībām atbilstoši pētniecības rezultāti vai arī veidotas kopīgas doktora studiju programmas ar citu partnerinstitūciju. Vismaz 70 procentiem studējošo būs jāstudē māksla. Savukārt vismaz 40 procentiem vēlētā akadēmiskā personāla jābūt zinātnes doktora grādam vai profesionālajam grādam mākslās, tostarp vismaz 25 procentiem jābūt zinātnes doktora grādam un vismaz 20 procentiem akadēmiskā personāla jābūt nacionālā un starptautiskā līmenī atzītiem māksliniekiem, paredz likumprojekts.
Lietišķo zinātņu universitātes, kā arī augstskolas īstenos bakalaura un maģistra līmeņa programmas. Zinātnes doktora studiju programmas varēs veidot, ja konkrētajā studiju virzienā būs uzrādīts starptautiska līmeņa prasībām atbilstoši pētniecības rezultāti vai arī programmas tiks veidotas sadarbībā ar citu partnerinstitūciju. Universitātei jāīsteno studiju programmas vismaz divos studiju virzienos, bet augstskolai – vismaz vienā. Universitātē vismaz 60 procentiem vēlētā akadēmiskā personāla jābūt zinātnes doktora grādam, savukārt augstskolā – vismaz 50 procentiem, paredz grozījumi.
https://saeima.lv/lv/aktualitates/saeimas-zinas/29865-izglitibas-komisija-dod-zalo-gaismu-augstskolu-reformai