“Dzīvē pēc dzimšanas sākas novecošana – pēc kāda laika cilvēks ir pusotru gadu vecs. Teātrī, lai nesāktos nāve, ir jāturpina dzimšana. Ir notikusi pirmizrāde, bet izrāde joprojām dzimst. Pieredze, ārējie apstākļi ieauž mūsu sacerētajā matērijā aizvien kaut ko jaunu. Tāpēc mūsu izrādes dzīvo ilgi – Velniem ir 23 gadi, Brāļiem un māsām būs trīsdesmit. Izrāde apsteidz laiku, tad laiks to panāk – attīstība ir nepārtraukta. Es strādāju tikai ar labu literatūru. Iedziļināties vienā Dostojevska frāzē var bezgalīgi.”
See More: