Aleksandrs Gapoņenko, protams, ir liels kombinators un gaisa jaukšanas speciālists.”Šī masveida izbraukšana bija piespiedu,” tā Gapoņenko, dodot mājienu, ka piespiedēji bijuši ”ulmanieši”. Pirmie vārdi, kas nāk prātā, to visu lasot, ir tumsonība un murgi. Absolūti. Un acīmredzot apzināti, mērķtiecīgi, lai parādītu Latviju kā diskriminējošu zemi. Raugi, toreiz cieta vācieši, tagad nabaga nepilsoņu ”cilts”. Neticu, ka tāds zinātņu vīrs kā Gapoņenko neko nav dzirdējis par 1939. gada 23. augusta Molotova–Ribentropa paktu un tā slepenajiem papildprotokoliem, kuru sekas arī bija daudzinātā vāciešu izceļošana. Atgriešanās ”fāterlandē” bija process, kas Eiropā aptvēra 770 600 vāciešu. Latvija nebija ne šīs tautu staigāšanas izraisītāja, ne iniciatore, nedz arī spēja ko ietekmēt. Laikam Aleksandrs Gapoņenko savus piekritējus diez ko augsti nevērtē, ja uzskata, ka var tiem melst ”uz pilnu klapi”.