– Mans novērojums – ir ļoti dažādas izpratnes par to, kas ir nacionālā identitāte. Manuprāt, to bieži jauc ar patriotismu. Konkursa nolikumā šobrīd kā prioritāte izvirzīts Latvijas Kultūras kanons. No vienas puses – ļoti skaisti un apsveicami, bet, no otras puses, ja runa ir par mūzikas jomu, tad – ko vēl varam izdarīt ar Emīla Dārziņa “Melanholisko valsi” vai Jāzepa Vītola “Gaismas pili”? Manuprāt, nacionālās identitātes jēdziens ne vienmēr jāsaista ar vēsturiskām vērtībām. Tā kultūra, kas top mūsdienās, taču ir mūsu nākotnes nacionālā identitāte! Tāpēc jābūt ļoti uzmanīgiem arī ar vērtējumiem – ja mākslinieks nevar šodien ar savu darbu nopelnīt, tad tam nav vērtības. Mēs nezinām, kuri šodien vai rīt tapušie darbi pēc 50 vai simt gadiem būs tie, kurus mācīs skolās un dziedās Dziesmu svētkos.