“Sadaļā “Cilvēka sadarbība un kultūra” nacionālā identitāte tiek prezentēta vairāk emocionāli, nevis intelektuāli. Nav pat pieminēts, ka Latvijas īpatnības, tās pagātne un nākotnei iezīmējamie ceļi būtu jāpēta arī zinātniski, ka mums pašiem ir jāizvērtē gan pozitīvie aspekti, gan neapšaubāmās negācijas un traucēkļi, kas hroniski kavē mūsu valsts attīstību”.
