Grāmatu mākslinieks, grafiķis un gleznotājs.
Esmu dzimis 1938.gada 14.jūlijā Ukrainā, Zaporožjes pilsētā kalpotāja ģimenē. Tēvs bija Lielā Tēvijas kara dalībnieks. Pēc vidusskolas pabeigšanas neilgu laiku strādāju par frēzētāju, pēc tam biju iesaukts obligātajā karadienestā. Atgriezies mājās, sāku darboties Zaporožjes apgabala avīzēs un 1961.gadā iestājos Ivana Fjodorova Ukrainas poligrafijas institūtā Ļvovā. Institūtu beidzu 1966.gadā, iegūdams mākslinieka-grafiķa, iespiedprodukcijas noformētāja specialitāti.
1967.gadā sākās mans darbs izdevniecībā “Zinātne” (1966.gadā Rīgā, izdevniecībā “Liesma” biju pirmsdiploma praksē, šajā laikā mani uzaicināja strādāt Latvijas Zinātņu akadēmijas izdevniecībā “Zinātne” par māksliniecisko redaktoru. Uzaicinājumu institūta sadales komisijai parakstīja akadēmiķis P.Valeskalns).
No 1968. gada līdz 1992.gadam vadīju mākslinieciskās noformēšanas redakciju, tagad (pēc izdevniecības struktūras maiņas) esmu vecākais mākslinieciskais redaktors. Līdz Komunistiskās partijas sabrukšanai biju tās biedrs.
28 darba gados izdevniecībā noformēti vairāki simti grāmatu, daudzas no tām izpelnījušās atzinību dažādos konkursos Latvijā un ārvalstīs. Esmu veidojis ne vien “Zinātnes”, bet arī citu izdevniecību – “Liesmas”, “Avota”, “Zvaigzne” – grāmatas. Esmu strādājis grafikā – veidojis apsveikuma kartītes, kas izdotas Rīgā, Maskavā, Kijevā, Minskā, Kišiņevā. Kā māksliniekam man ir bijušas piecas izstādes, no tām viena – grāmatu grafikas izstāde.
Par labu darbu Latvijas grāmatniecībā esmu vairākkārt apbalvots ar Latvijas ZA Goda rakstiem, 1981.gadā – ar Latvijas Augstākās Padomes Goda rakstu. Strādādams par redakcijas vadītāju un labi pārzinādams Latvijas tipogrāfiju iespējas, centos dalīties ar kolēģiem – māksliniekiem, fotogrāfiem, maketētājiem, tehniskajiem redaktoriem pieredzē. Arī pats daudz strādāju kā mākslinieks, veidojot grāmatu ietērpu un iekārtojumu, kas zinātniskajām grāmatām mēdz būt visai sarežģīts. Vienmēr cenšos, lai grāmata tiktu radīta kā vienots, harmonisks ansamblis – teksts, makets, ilustrācijas, vāks u.c. grāmatas elementi. Savā darbā esmu iepazinis un centies sekot latviešu grāmatas bagātajām tradīcijām, kā arī iepazinis latviešu mākslu un kultūru, apguvis latviešu valodu.
Vislabākie radošie kontakti man vienmēr ir bijuši ar Latvijas māksliniekiem, kas arī daudz strādājuši grāmatu mākslā, – Gunāru Krolli, Induli Zvagūzi, Gunāru Cilīti, Daini Rožkalnu, Aleksandru Stankeviču, Jāni Reinbergu, Gunvaldi Eleru un vēl citiem. Cieša sadarbība ir bijusi arī ar Latvijas zinātniekiem. Biju gandarīts, kad viņi varēja parādīt saviem ārzemju kolēģiem mūsu apgādā izdotas grāmatas, kas godam izturēja konkurenci ārzemju izdevumu vidū gan pēc satura, gan ārējā izskata. Priecājos kopā ar autoriem, kad viņu zinātniskos pētījumus tulkoja citās valstīs. Uzskatīju to par mūsu kopējo veiksmi, jo sadarbība ar zinātnieku – grāmatas autoru man sākās jau manuskripta tapšanas procesā – konsultēju gan par ilustratīvā materiāla sagatavošanu, gan par pārējiem jautājumiem.
Apgādā “Zinātne” līdzās lielam eksakto zinātņu grāmatu klāstam esmu veidojis arī daudz grāmatu par mākslu, vēsturi, folkloru. Piemēram, “Feodālā Rīga (kopā ar G.Eleru)”, “Baltijas tautu apģērbu atlants”, mazo monogrāfiju sērija “Latvijas arhitektūras un mākslas pieminekļi (iznākušas 20 grāmatas)” u.c. Vairāki darbi Latvijas grāmatniecībā ir pirmreizēji. To vidū K.Barona, H.Visendorfa “Latvju Dainu” faksimilizdevums (6 sējumi, 8 grāmatas), kas iznāca, sagaidot Latvju dainu pirmizdevuma iznākšanas 100 gadadienu.
Pašlaik lielu prieku un gandarījumu sagādā darbs pie J.K.Broces (1742.-1823.) zīmējumu un aprakstu krājuma fundamentālā izdevuma. Pirmais sējums, bagātīgi ilustrēts ar J.K.Broces zīmējumiem, izdots 1993., otrais – 1997.gadā. Ar šo izdevumu lepojas visa Latvijas kultūra, un it īpaši mēs – izdevēji, kas nodrošinām šim unikālajam darbam (pārsvarā zīmējumi akvareļa tehnikā) otru mūžu. Gribētos cerēt, ka tie simti grāmatu, pie kuru izveides šajos 30 gados esmu strādājis un no kurām daudzas tapušas ar manu mākslinieka-autora līdzdalību, ir ieguldījums gan grāmatu mākslas attīstībā, gan Latvijas kultūrā. Par savu darbību esmu saņēmis Latvijas Republikas atzinību – man piešķirta Latvijas pilsonība par īpašiem nopelniem.
Mana dzīve noris vidē, kurā strādā dažādu tautību ļaudis, tomēr es biju viens no tiem, kas pēc Latvijas suverenitātes pasludināšanas pievienojās prasībai pasludināt latviešu valodu par valsts valodu. Neesmu zaudējis arī saites ar savu dzimto valodu un kultūru. No 1991.gada līdz 1998.gadam biju Ukraiņu kultūrizglītības biedrības Latvijā “Dņipro” valdes priekšsēdētājs. Pašlaik esmu valdes loceklis. Biedrībā apvienojušies tie cilvēki, kam ir interese par ukraiņu valodu, dziesmu, kultūru. Dzīvojot Latvijā, esmu ievērojis, ka mūsu tautām ir daudz kopēja kā vēsture, tā arī kultūrā. Biedrībā strādāju ar apziņu, ka mēs vairojam savstarpējās draudzības jūtas, jo daudzi no mums uzskata Latviju par savu otro Dzimteni, vēlas sekmēt tās labklājību un sabiedrības progresu.
Saites: http://www.gramata21.lv/usersrus/krutojs_georgs_rus/
http://latvijaslaudis.lv/usersrus/krutojs_georgs_rus?language=ru
На русском языке см.: https://lr4.lsm.lv/lv/raksts/peredachi-nacionalnih-kulturnih-obschestv/latishskie-perevodchiki-perevodjat-ukrainskih-avtorov.a132160/