Mēdiji par mazākumtautību mākslas 7. festivālu “Vienoti Dažādībā 2009”

Intervija portālā notikumi.lv

Daudzi pat nenojauš, cik dažādas mūsu valstī darbojas nacionālās kopienas. Ik gadu tās iznāk uz skatuves, lai parādītu sevi sabiedrībai un vienotos kopīgās radošās nodarbēs. Mazākumtautību Mākslas 7. festivāls notiks no 28.novembra līdz 5.decembrim. Par pasākuma un Nacionālo kultūras biedrību asociācijas misiju pastāstīja tās priekšsēdētājs un festivāla mākslinieciskais vadītājs Dr. art. profesors Rafi Haradžanjans.

Ar kādu ideju pirms septiņiem gadiem aizsākās Mazākumtautību Mākslas festivāls?

Toreiz bija gan iekšējie, gan ārējie stimuli. Viens – 2003. gadā mūsu asociācijai bija 15 gadu jubileja; otrs – radās vēlme apvienot mums zināmos spēcīgos radošos spēkus un dot viņiem impulsu darboties tālāk. Trešais – parādīt viņus plašākai sabiedrībai. Toreiz mums festivāls lieliski izdevās – Kongresu nama zāle bija pārpildīta.

Vai Nacionālo kultūras biedrību asociācija apvieno tās nacionālās minoritātes, kas dzīvo Latvijā?

Asociācijā ir 20 dažādas biedrības un mūsu princips ir no katras tautības pieņemt vienu organizāciju, kas var būt arī vairāku biedrību savienība (kā poļu gadījumā). Es nevaru apgalvot, ka mēs pārstāvam pilnīgi visas minoritātes, bet asociācijas biedru skaits arvien pieaug. Nesen, piemēram, atnāca kazahu biedrība un teica, ka vēlas mums pievienoties. Būtiski, ka mēs pieņemam tikai tos, kuriem prioritāte ir kultūra un tos, kuriem ir attiecīga ideoloģiskā pozīcija – būt lojāliem Latvijas valstij, mācīties latviešu valodu un tajā pašā laikā saglabāt savas saknes.

Šiem cilvēkiem festivāls ir arī laba platforma, kur sevi parādīt.

Jā, katrai biedrībai ir savi kultūras aktīvisti – kolektīvi, galvenokārt, etnogrāfiskie un mākslinieki – gan ļoti augsta līmeņa profesionāļi, gan amatieri. Katru gadu sevi parādīt gribošie ir daudz. Palīdz arī tas, ka pie mums ir liela brīvība un demokrātija – jūs varat strādāt jebkurā stilā, jebkurā tematikā. Tas ļoti apvieno cilvēkus – viņi rīko kopīgas izstādes, kopīgus koncertus. Festivāls ir labs stimuls darboties, radīt ko jaunu, jo ir jāgatavo jaunas programmas, izstādes. Arī sanākot kopā viņi viens no otra mācās – ko varētu katrs savā biedrībā vai ansamblī uzlabot, skatoties citu piemēru.

Vai festivālam ir arī sabiedriski ideoloģisks mērķis?

Festivālam ir iespēja parādīt sabiedrībai, ka šādas nacionālās biedrības eksistē, parādīt, cik tās ir dažādas un, ka spēj sadzīvot harmonijā un darboties kopā. Par to man ir prieks un es esmu lepns, ka mūsu asociācijā ir 20 dažādas biedrības, kas atšķiras gan reliģiski, gan etniski un neviens savā starpā nekonfliktē.

Vai festivālā uzstājas tikai Latvijas kolektīvi, vai brauc arī viesi no ārzemēm?

Pagājušā gadā uzņēmām viesus no Narvas. Tas bija čuvašu kolektīvs, kāda mums nav. Tas bija īpaši interesanti. Šogad būs kolektīvs no Tallinas ar tādu nacionalitāti, kas arī, šķiet, Latvijā nav – ingermanlandieši. Tāda ziemeļu tauta starp vāciešiem un somiem. Vēl mums ir svarīgi, lai vietējie kolektīvi nebūtu tikai un vienīgi no Rīgas. Šogad mums brauc poļu kolektīvs no Rēzeknes, būs klavieru dueti no Jelgavas, Kuldīgas, Mārupes, Olaines.

Kāda ir festivāla formālā struktūra?

Mēs strādājam gan ar etnogrāfisko mākslu, gan ar profesionālo mākslu, bet tikai tādu, kas ir nacionālajās krāsās. Mums vienmēr ir klasiskās mūzikas koncerts, bērnu mākslas koncerts, ko mēs saucam par Assorti, jo tajā ir ļoti liela dažādība. Nāk bērni no Dārziņskolas, no Jurjāniem un mēs nešķirojam – ja asociācijā nav, piemēram, kazahu biedrības, mēs tik un tā pieņemam šīs nacionalitātes māksliniekus. Arī latviešus pieņemam, jo uzskatu, ka ļoti labi latviešu bērnam redzēt, ka Latvijā dzīvo arī citas tautības cilvēki.

Kas vēl bez klasiskā un bērnu koncerta būs gaidāms festivālā?

Šogad svarīgākais mums ir svētku jeb gala koncerts Sv. Pētera baznīcā. Tas būs liels koncerts, kur uzstāsies vairāk nekā 15 kolektīvu. Speciāls koncerts būs vasarā aizgājušajai izcilajai pasaulslavenajai pianistei Norai Novikai. Viņa visu mūžu ir pievērsusi uzmanību mūzikas daudzveidībai – viņa spēlēja ļoti dažādu tautību komponistu darbus. Koncertā būs arī pirmatskaņojumi – vācu, krievu komponista skaņdarbi.

Festivāla ietvaros notiks ne tikai koncerti, bet arī mākslas izstādes. Kādi darbi būs apskatāmi?

Mūsu asociācijas namā būs trīs izstādes. Kāds jauns gleznotājs, dizaineris – viņam būs jubilejas izstāde. Izstādīsies gan profesionāli, gan arī jaunie mākslinieki. Atsevišķa, neliela izstāde būs kamīnzālē, kur būs apskatāmi četru armēņu darbi. Interesanti sagadījās, ka tieši šajās dienās Latvijā būs 8 deputāti no Armēnijas. Esam sarunājuši, ka viņi nāks uz izstādes atklāšanu.

Ieeja festivālā ir bez maksas. Kā jūs atrisināt finansiālo pusi?

Manuprāt, ir ļoti svarīgi dot iespēju mazturīgiem iedzīvotājiem apmeklēt festivāla pasākumus. Nekāda speciāla finansējuma festivālam nav – mēģinām ar visiem sarunāt un vienoties. Tomēr, ja ņem vērā, ka festivāls jau septiņus gadus ir spējis savākt publiku, šo pasākumu vajadzētu ielikt Kultūras ministrijas plānos. Es ceru, ka septītais nebūs pēdējais gads, jo mūsu cilvēkiem ir vēlme strādāt.

Intervēja: IngaLinda, Notikumi.lv