Festivāla mākslinieciskais vadītājs profesors R.I. Haradžanjans stāsta:
Mūsu jubilejas festivālam, kas norisinās jau 20 gadus, ir pielikts punkts. Koncerti – bija daudz, septiņi – atspoguļoja dažādus žanrus. Uz skatuves uzstājās dažādu paaudžu cilvēki. Jo īpaši mēs redzējām un dzirdējām daudz jauniešu, kas, protams, mūs nevar neiepriecināt. Festivālā uzmanība tika pievērsta arī Ukrainas tēmai. Jaunais pianists Arturs Ņikuļins (2022.11.30.) interesanti stāstīja par pieciem valsts komponistiem, kas cīnās par neatkarību, savu kultūru un ar entuziasmu atskaņoja savu mūziku. Artūrs Rīgā dzīvo pusgadu, viņš saprotamu dramatisku iemeslu dēļ bija spiests pārvākties no dzimtās vietas. Viņš mūs iepazīstināja arī ar jaunu skaņdarbu plakāta raksturā, ko sarakstījis Aivars Kaleis (Latvija).
Folkloras kolektīvu, kas piedalījās festivālā, parādīja sevi no dažādām pusēm. Var iedomāties, cik grūti viņu vadītājiem bija no jauna aktivizēt cilvēkus pēc pandēmijas izraisītās pauzes. Ar interesi un sapratni mums rādīja baltkrievu un bulgāru dziesmas Ludmilas Korolas vadītās grupas (2022.11.26.). Viņiem, īpaši bulgāru “Sedjankai”, ir neaizmirstami, neatkārtojami nacionālie tērpi, kas rada papildu iespaidus. Folkloras tērpos uzstājās arī Berendeiku ģimenes ansamblis (2022.11.23.), kas savu koncertu veltīja ziemeļu rituāliem, to īpatnībām, specifikai.Tagad kolektīvu vada enerģijas un entuziasma pilna, tautas rituālu pazinēja Violeta Nikolaenko. Olga Dergunova. Gala koncerts (2022.11.27.) bija arī ievērojams ar savu pārsteidzošo bagātību. Tā atklāšanā izskanēja speciāli šim vakaram rakstīta parafrāze par Latvijas un Ukrainas tēmām. Tās autors ir komponists un pianists Māris Lasmanis. Viņš ar biedrību sadarbojas jau vairāk nekā gadu. Un tad brīnišķīgi, ar emocionālu intensitāti dziedāja latviešu vīru koris FRACHORI. Trīs dziesmas tika izpildītas latviešu valodā. Un pa vienam – ukraiņu un baltkrievu valodā. Viņu nomainīja ar savām tautasdziesmām, to šarmu un entuziasmu, nāca mūsu poļu koris “Polonēze”. Pēc tam dzirdējām Rīgas Vācu kultūras biedrības ansambli “Morgenrot” (vadītāja Līga Miķelsone). Šī radošā grupa laika gaitā izveidoja savu stilu, savu pieeju. Ebreju folkloras garšu klausītājiem nodeva Šofar koris pieredzējušā diriģenta Josifa Cisera vadībā. Lietuvas senioru deju ansamblis – viņi bija ģērbušies brīnišķīgās tautas drēbēs – uzdāvināja vairākus numurus attiecīgās nacionālās apvienības vārdā. Un, visbeidzot, dziedāja pieredzējusī krievu grupa “Lada”. Šis sieviešu ansamblis priecēja ar izpratni par folkloras dziedāšanas īpatnībām un spēju to nodot atbilstošās krāsās. To vadīja jaunais mūziķis Mihails Kuvšinovs.
No kamernumuriem atzīmējam skaisto klavierdueta Ineses Busmanes-Andreja Bubindus izpildījumu. Duetu aicināja Latgales biedrība “Trīs zvaigznes”. Jauno akordeonistu ansamblis spēlēja ar azartu un tajā pašā laikā ar labu profesionalitāti. Viņš nāca no P.Jurjaņa skolas. Šo ansambli apmāca Nadežda Pisareva. Savu īpašo garšu ienesa Gruzijas biedrības “Samšoblo” pārstāvji. Tenoram Zurabam Nakeuri ir ļoti laba un spēcīga balss. Viņu prasmīgi pavadīja Mariama Mikeladze. Gruzīnu tautas dejas plastiskumu un skaistumu pārliecinoši un ar entuziasmu pauda Dina Darjana-Purina. Armēnijas kultūras centrs skatītāju uzmanībai pievērsa trīs jauno dejotāju priekšnesumu tautastērpos. Rīgas armēņu svētdienas skolas skolotājai Susannai Petrosjanai izdevās iemācīt nodot folkloras dejas oriģinalitāti, tās temperamentu, detaļas… Burjatu dejas, tāpat kā uzbeku dejas, Latvijā nemainīgi tiek uztvertas ar entuziasmu. Šeit viņi izskatās eksotiski. Meiteņu duetu spilgtam priekšnesumam sagatavoja mūsu aktīviste Natālija Siberga. Viņus iedvesmoja arī mūsu veterāna Alim Abdusaidova klātbūtne zālē.
Festivāla programmās netika aizmirsti arī Latgales pārstāvji. Uz atsevišķo viņiem atvēlēto koncertu (2022.11.12.) ieradās Daugavpils Universitātes un Naujenes mūzikas skolas studentu un skolēnu grupa. Grupu vadīja docents Gļebs Beļajevs, pianists-virtuozs, kuru bieži dzirdam LNKBA Nama skatuves. Viesu programmā bija priekšnesumi ar tembrāli kontrastējošiem instrumentiem – flauta, tuba. Tika atskaņoti arī klavieru un klavieru ansambļa skaņdarbi. .
Atsevišķs koncerts (2022.11.26.) tradicionāli bija veltīts bērniem. To atklāja Guntas Sproģes vadītais ansamblis “POPPY”. Nevarēja nepadoties šo vēl ļoti mazo bērnu valdzinājumam. Labi uzstājās Mārupes Mākslas un mūzikas skolas audzēkņi. Īpaši atzīmējam sitaminstrumentu klases skolotāja Guntara Freiberga darbu. Māris Lasmanis pavadīja marimbas spēlētājus, labi saprotot viņu ieceres un atbalstot. Pārdaugavas skolas skolotājas E.Flegontovas skolēni – viņi bija trīs – rādīja labu sagatavotību.Un Mūzikas skolas E. Dārziņa pārstāvji mūs nevarēja neiepriecināt ar savu profesionalitāti, attieksmi pret profesiju. Tas attiecas uz visiem tiem: pavisam jaunajai vijolniecei Sofijai Poļiščukai (viņu meistarīgi pavadījusi Zarema Ginzburga), dvīņumāsām Marijai un Sofijai Varčenko, kas pārcēlušās uz Rīgu no Ukrainas, brālim un māsai Matvejam un Olgai Fokiniem. Patīkami, ka arī pieaugušie nepameta šo programmu bez uzmanības. Irina Gaevskaja lasīja trīs savus dzejoļus par bērnu tēmu. Savukārt māksliniece Tatjana Timofejeva stāstīja par savu 4 gleznu attēliem.Ludmila Bičkova interesanti sarīkoja viktorīnu par godu Astrīdai Lindgrēnai.
Pirmo reizi LNKBA Nama zālēs rīkotā izstāde par dzīvniekiem apvienoja sešu tautību māksliniekus. Apvienoja ar kopejo radošo uzdevumu un tāpat kā citi festivāla pasākumi, veicināja sabiedrības saliedēšanu. Izstāde (kurators – Jurijs Slaviks) veltījums ir tuvs visiem Latvijas iedzīvotājiem – “Rīgas Zooloģiskā dārza 110. gadadienai”. Kopā ar Filipu Šalajevu, kurš mūs jau ir pametis, tika prezentētas mūsu slaveno meistaru Babkenas Stepanjanas, Nikolaja Krivošeina, Vasila Mališica gleznas. Mūsu zālē savus darbus rādīja arī debitanti.Svetlana Samovarova, Irina Korola, Tatjana Timofejeva, Nadežda Barunsa (viņa ir no Kuldīgas novada). Pat septiņus oriģināldarbus organizatoriem nodeva Jeļena Gaprindašvili. Trīs ainavas – Neonila Medvedeva.Jā, Festivāla laikā atvērtajā izstādē ir ko skatīt! Izstāde notiek vienlaikus Lielajā un Kamīnzālē un apmeklētājiem būs pieejama līdz 15. janvārim. Savukārt Konferenču zālē līdz 10. decembrim tiek demonstrēti pirms 20 gadiem mūžībā aizgājušās rīdzinieces Jeļenas Antimonovas darbi – oriģinālaie, izjūtās un līnijās smalkas. Viņas grafiku kolekcija tika ilgu laiku vākta no dažādām Rīgas privātkolekcijām. Festivāls “Vienoti dažādībā-2022″ ir beidzies. Izdevas! Gatavojamies jaunajam, nākamajam, nu jau 21.-jam.
P.S. Protams, esam pateicīgi mūsu korejiešu biedrībai (Korejas kultūras centrs), kas dāsni dalīja lielu skaitu mini-dāvaniņu Galā koncerta dalībniekiem. Tas nodrošināja oriģinālo un patīkamo krāsu.
